Parīt — Pūpolsvētdiena. Mūsu senči šajā dienā pēra mājiniekus. Katrs gribēja piecelties agrāk, pirms citi nav pamodušies, un ar pūpola vai izplaucētu bērza zaru nopērt pārējos mājas ļaudis, kuri vēl nebija paspējuši piecelties. Lieldienās pērējs saņēma olu no katra nopērtā.
Perot ar pūpoliem, pērtajam tika vēlēta veselība un veiksme: “Veselība iekšā, slimība ārā!”, “Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars!”, “Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!”.
Mūsu senči ticēja, ka jāņem žagari no deviņiem kokiem — no priedes, egles, paegļa, no trejādiem kārkliem un trejādiem lapukokiem, jāsasien slotiņā un ar to jāper cilvēki un lopi, tad visi tai gadā būs veseli.
Kristīgajā pasaulē Pūpolsvētdiena ir diena, kad Jēzus tika sagaidīts Jeruzalemē kā uzvarētājs, kā glābējs, ar godu un slavas dziesmām, ļaudis klāja uz ceļa drēbes un palmu zarus. Taču viņa ceļš veda nevis uz troni, bet gan pie krusta.
Latvieši Pūpolsvētdienā galdā liek apaļus ēdienus — zirņus, pupas un miežu biezputru (ar sviesta actiņu kā saulīti viducī), gavēņa laikam piemērota būs arī zivs un piena produkti, nevis gaļa.
