Baltkrievijā izplūdusī dīzeļdegviela šķērsojusi Latvijas robežu, un Daugavā novērojams piesārņojums 20 kilometru garumā.
Baltkrievijā izplūdusī dīzeļdegviela šķērsojusi Latvijas robežu, un Daugavā novērojams piesārņojums 20 kilometru garumā. Piesārņojums ir ļoti nevienmērīgs, un dīzeļdegvielas kārtiņa ir ļoti plāna. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti pie Daugavpils cenšas izvietot bonas piesārņojuma savākšanai. Ja tas neizdosies, piesārņojuma plankuma “medības” rīkos pie mums — Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, kur straume lēnāka un to varēs ierobežot ar īpašu aploku.
Speciālisti domā, ka plānā dīzeļdegvielas kārtiņa būtisku kaitējumu videi nenodarīs, tomēr to, kā piesārņojums ietekmēs ūdensputnus, pagaidām nespēj prognozēt neviens. Turklāt tieši šobrīd zivīm Daugavā sākas nārsts.
Lai arī līdz Latvijai nonākušais piesārņojuma apjoms ir mazāks par tonnu, sacelta pamatīga jezga, atbildīgie dienesti darbojas naskāk kā jebkad agrāk.
Nav gan skaidrs, kāpēc tikpat naski “zaļie”, ministrijas un arī pašvaldības nerīkojas, lai apturētu citu, daudz bīstamāku, ekoloģisko laikabumbu. Tās pulkstenis Aizkrauklē iedarbināts krietni sen — pirms vairākiem gadu desmitiem, bet līdz “zvanam” atlicis vairs tikai pāris “minūšu”. Bijušās dzelzsbetona rūpnīcas teritorijas pazemē ar ātrumu pusmetrs gadā uz Daugavas pusi pamazām peld milzīgs mazuta blāķis. Bail pat iedomāties, kas notiks, kad tas sasniegs Pļaviņu HES drenāžas sistēmu un arī Daugavu. Par šo naftas produktu piesārņojumu zina visi, bet nezin kāpēc klusē. Vai jāgaida, līdz uz ūdens varēs redzēt pirmos naftas produktu plankumus?
Pašvaldība plāno zemesgabalu piedāvāt ārzemju investoriem rūpnīcas celšanai ar nosacījumu, ka piesārņojums jālikvidē. Taču māc šaubas, vai pietiks laika, lai to savlaicīgi izdarītu. Gaidot drīz var pienākt brīdis, kad būs jau par vēlu. Ko tad vainosim?
