Šodien sveicam pļaviņieti Klāru Vepriku, kura tikko nosvinēja savu 60 gadu jubileju.
Šodien sveicam pļaviņieti Klāru Vepriku, kura tikko nosvinēja savu 60 gadu jubileju. Klāras kundzes dzimtā puse ir Aiviekstes pagasts, bet vēlāk ģimene pārcēlās dzīvot uz Pļaviņām. Viņa uzskata, ka nav skaistākas vietas par šo pilsētu, kurai garām tek Daugava un tepat skalojas arī Aiviekste.
Šobrīd Klāras kundze ir pensijā, bet vairāk kā 30 gadu viņa nostrādāja par pavāri Pļaviņu slimnīcā. Tā bija viņas vienīgā darbavieta pēc Rīgas kulinārijas skolas beigšanas.
Slimnīcai savas cūkas
— Mācīties devos ar patērētāju biedrības nosūtījumu, un pēc tam man vajadzēja atgriezties Pļaviņās. Sākumā man darbu piedāvāja Vietalvā, bet tad uzzināju, ka Pļaviņu slimnīca meklē pavāru, un es pieteicos. Uz laukiem tomēr negribēju pārcelties, — stāsta jubilāre.
Viņas ēdiena gatavošanas prasmi atzinīgi novērtēja gan ārstniecības iestādes personāls, gan pacienti. Ēdienkarte slimnīcā bija vienkārša, un nekādus kulinārijas brīnumus galdā celt nenācās, bet īpašo pavāres dotumu tomēr vajadzēja, lai putra kļūtu smeķīgāka. Kādreiz Pļaviņu slimnīcas teritorijā virtuves vajadzībām audzēja arī vairākas cūkas, un pavāres svētkos gatavoja cepešus un auksto gaļu.
Kad 2001. gadā Pļaviņu slimnīcu likvidēja, Klāras kundze nolēma, ka arī viņai laiks atpūsties. Pavāres darbs ir smags, bet viņa jaunāka un veselāka nekļūst. Tomēr, ja jubilārei otrreiz vajadzētu izvēlēties profesiju, noteikti atkal kļūtu par pavāri. Patīk — atzīst Klāra Veprika.
Dzīves skola Taškentā
Klāras kundzes dzīvē ir kāda interesanta epizode. Pēc kulinārijas skolas beigšanas viņa devās palīgā atjaunot zemestrīcē izpostīto Taškentu. Jaunā sieviete strādāja galvenokārt par krāsotāju un darīja citus celtniecības darbus.
— Tolaik komjauniešus no visas Padomju Savienības aicināja uz šādiem objektiem, un es pieteicos. Tā bija laba dzīves skola. Taškentā iepazinos arī ar savu vīru Viktoru, kurš tur bija ieradies no Ukrainas. Pēc tam viņš man devās līdzi uz Latviju. Vairākus gadus sarakstījos ar tā laika draudzenēm, bet tagad saikne zudusi. Pēc tam Taškentā neesmu bijusi, kaut bija vēlēšanās redzēt, kā tur tagad izskatās, — saka Klāra Veprika.
Noder tikai iedvesmai
Tagad viņa saimnieko vienīgi savā virtuvē. Iedvesmai jau patīk žurnālos un pavārgrāmatās izlasīt interesantākās receptes, bet tās lielākoties paliek tikai ieceres. Ģimene vairāk atzīst pārbaudītas vērtības. Panašķēties ar vecmāmiņas gatavotajiem ēdieniem patīk arī mazdēlam Eduardam.
Jubilāres vīrs Viktors un dēls Juris ir aizrautīgi makšķernieki, tāpēc itin bieži Klāras kundze galdā ceļ ceptas zivis. Viņai pašai arī patīk būt pie upes, bet makšķeri rokā gan neņem. Kamēr vīrieši mēģina piemānīt zivis, viņa bauda dabu vai lasa grāmatu.
Gaida pavasari
Pļaviņietes lielākā aizraušanās ir puķes. Ziemā viņas puķudārzs ir uz palodzes, kur, saimnieces aprūpēta, ziedus raisa Alpu vijolīte un arī vasaras skaistule petūnija. Pavasarī viņa atkal rosīsies savā mazdārziņā, kur puķu noteikti esot vairāk kā diļļu un sīpolu.
— Pagaidām ir tāds klusāks laiks, kad var vairāk palasīt, un tas mani ļoti aizrauj. Vēl kāds seriāls jānoskatās. Ziema šogad tāda drūma padevusies. Kad reizēm uzspīd saule, arī garastāvoklis ir priecīgāks, — saka Klāras kundze.
