— Šis ir mans paradīzes stūrītis, — vedinot mani verandā, saka koknesiete Olga Kovaļevska.
— Pērn veranda bija apaugusi ar šāvējgurķīšiem. Bet tiem bija ļoti spēcīga īpatna smarža. Turklāt rudenī ap tiem spietoja mazu mušiņu bari. Šogad iestādīju vīteni, kura sēklas man uzdāvināja draugi. Tam ir tādi dīvaini ziedi — vispirms balti, pēc tam tie kļūst zili. Esmu iecerējusi katru gadu verandu “ietērpt” citā “apģērbā”.
Šogad mājas vienā pusē ieklāts bruģis, ierīkota arī neliela sētiņa. Tā gan vairāk kalpo kā dekoratīvs elements, jo no svešinieku acīm nepasargā. Mājas apkārtnes izdaiļošanai lieli līdzekļi nav tērēti, viss vairāk veidots ar izdomu un no dabā vai saimniecībā atrodamiem materiāliem. Piemēram, zvejnieku grozs izmantots kā puķupods. Savulaik, braucot ekskursijās, savākti dažādi krāsaini akmentiņi. Taču vieta tiem īsti nebija atrasta. Olga izdomāja, ka ar tiem varētu aplīmēt puķupodu. Nu akmentiņi ir gan kā dekoratīvs elements, gan atgādina par ceļojumiem. Kādreiz meliorācijā izmantoja cementa caurules. Viena ar apdauzītu galu mētājās mājas tuvumā. Olga izdomāja tajā ielikt puķupodu, bet, lai slēptu defektu, apvija to ar žagariem.
Mājas izdaiļošanā piedalās arī draugi un radinieki. Zilie zābaciņi, kuri nu kalpo par puķupodiem, nevienam nav atņemti — tie ir no māla, un tos uzdāvinājusi dēla ģimene. Iedvesmu Olga gūst žurnālos un televīzijas pārraidēs. Ar interesi viņa skatījās arī televīzijas filmu par Rozmariju un Timiānu, kurā galvenās varones bija dārznieces.
— Man jau viss vēl tikai top, — saka Olgas kundze. — Šogad sāku iekārtot akmeņdārzu, tajā izmantoju arī mazas reiz meliorācijā lietotas drenu caurules, kuras atradu, remontējot māju. Tuvākajā laikā paredzēts iekārtot arī dīķa apkārtni un audzēt zivis. Ar laiku vēlos sākt bioloģisko saimniekošanu un mēslojumam izmantot tikai biohumusu.
