Ģimenēs, kurās aug bērni, īpaši pilsētā, viņi rūpējas par kādu mājdzīvnieku, putnu vai zivīm akvārijā. Taču pēdējā laikā arvien iecienītāki kļūst pundurtrusīši.
Ģimenēs, kurās aug bērni, īpaši pilsētā, viņi rūpējas par kādu mājdzīvnieku, putnu vai zivīm akvārijā. Taču pēdējā laikā arvien iecienītāki kļūst pundurtrusīši.
Raibais pundurtrusis Pūks mīt aizkrauklietes Sandras un viņas dēla pamatskolēna Andra dzīvoklī un kļuvis par trešo ģimenes locekli.
Tīrība nav problēma
Viņam ir plašs būris, kurā īpašā kastītē iebērtas koka granulas un ierīkota tualete. Trusis pats labi zina, kādām vajadzībām šī kaste domāta, tāpēc savas spiras uz grīdas vai citā būra stūrī neatstāj. Ja, lēkājot pa istabām, Pūkam jāiet uz tualeti, viņš steigšus dodas uz būri un aši nokārto savas vajadzības.
Ļoti striktas, pat pavēlnieciskas, reizēm ir Pūka attiecības ar saimnieci. Ja Sandra ko neizdara trusim pa prātam, viņš iekož. Tas ir sāpīgi, lai gan trusēnam, tāpat kā visiem trušiem, ir tikai četri zobi.
Iedod “buču”
Ja trusis grib saimniecei izrādīt labvēlību, sagaida, kad viņa apsēžas, un tad ielec klēpī. Uzrāpjas uz krūtīm un piegrūž savu pūkaino purniņu kaklam un vaigiem. Taču šādas “mīlestības apliecinājuma” ainas nav biežas.
— Pūku iegādājos pirms pusotra gada. Tad viņš (mēs gan domājām, ka būs trusenīte) bija tik mazs, ka uz plaukstas varēja uzlikt. Tagad ciemiņi brīnās, ka trusis tik liels un apaļš, daži pat izsaka aizdomas, ka tas nav īsts pundurtrusis, jo izaudzis gandrīz tikpat liels kā parasts garausis, — stāsta Pūka saimniece.
Mazo trusēnu sākumā sauca par Pūciņu, bet, kad atklāja, ka tas ir viņš, Pūciņa pārtapa par Pūku.
Lielākais gardums — āboliņš
Pūkam vislielākais gardums ir svaiga zāle, īpaši āboliņš, burkāni, apšu, ābeļu un kārklu zariņi, kā arī jaunie priežu pumpuri. Trusis grauž visu, ieskaitot tālruņa vadus, papīru, mēbeļu maliņas, tapetes, arī istabas puķes. Tāpēc tās saimniece novieto tā, lai Pūks netiktu klāt.
Tomēr mēģināts nav zaudēts — Pūks vingrinās augstlēkšanā un vismaz metra augstumu pārvar bez problēmām.
Nepatīk, ja baras
Ja pundurtrusis izdara blēņas un pats to apzinās, viņš steigšus iekārtojas savā būrī. Viņš saprot, kad saimniece viņu bar — pieglauž mazo astīti, austiņas un saraujas čokurā. Ja Sandras kundze turpina Pūku rāt, viņš, sevi iedrošinādams un protestēdams, piesit vienu vai otru pakaļkāju, reizēm pat abas.
— Sākumā nesapratām, ko Pūka pakaļkāju piesišana nozīmē. Pirmo reizi to pamanījām, kad bāru dēlu par sliktu atzīmi skolā. Runāju skaļāk nekā parasti, un tad abi ievērojām, ka Pūks būrī sāk trokšņot — piesit vienu un otru pakaļkāju, lai pievērstu sev uzmanību. Tā viņš mums paziņoja, ka nepatīk troksnis un tonis, kādā es runāju, — atceras Sandras kundze.
Pavada un sagaida
Pūks kļuvis par trešo ģimenes locekli. Viņš māti un dēlu rītos pavada un pēcpusdienā sagaida mājās.
Truši ir nakts dzīvnieki, tāpēc arī Pūks dienā ir mierīgāks, parasti būrī mierīgi snauž. Par to, ka viņš ieklausās cilvēku sarunās, liecina austiņu kustināšana. Toties naktīs Pūks grauž savus gardumus un darbojas pa tualeti. Tas tomēr mājiniekiem netraucē.
***
Izziņa.
Pundurtruši pirmo reizi parādījās Vācijā kā mutācija parasto trušu metienos. Šo dzīvnieku vidējais svars ir no viena līdz pusotram kilogramam, apmatojuma krāsojumam ir vairāk nekā 60 veidu. Pundurtrusīši ir ļoti jūtīgi un maigi dzīvnieki, kuri bieži cieš no stresa. Viņiem nepatīk arī caurvējš, ņemot rokās, viņi jāņem aiz skausta, ar otru roku pieturot zem pakaļkājām. Trusim būrī vienmēr jābūt sienam un tīram ūdenim. Piemērotākas ir pudeles veida mehāniskās dzirdinātavas, kuras dzīvnieciņi ātri iemācās lietot.
Pundurtrusis obligāti jāvakcinē pret divām slimībām: miksomatozi un hemorāģisko vīrusu slimību. Miksomatoze ir lipīga trušu slimība. Slimības sākumā novēro acu asarošanu. Uz ausīm, purniņa, ap acīm veidojas tūska, un iekaist deguna dobums. Slimībai progresējot, veidojas plaušu iekaisums, kas pēc piecām, septiņām dienām beidzas ar dzīvnieka nāvi.
