Svētku dienas tūlīt būs paskrējušas. Ko katram no mums nozīmē dienas, kas kalendārā iekrāsotas sarkanas?
Svētku dienas tūlīt būs paskrējušas. Ko katram no mums nozīmē dienas, kas kalendārā iekrāsotas sarkanas? Vai, izcīnījuši vairākas brīvdienas pēc kārtas, maz spējam tās novērtēt? Par to aizdomājos pēc nejauši noklausītas sarunas, kad veikalā divas paziņas pārrunāja, kā aizvadījušas četras brīvdienas. Viena no viņām izskatījās nevis atpūtusies, bet nogurusi, un draudzenei sacīja, ka mājās neesot bijis ko darīt. Četras brīvas dienas nu gan esot bijis par daudz, pēdējo dienu viņa pavadījusi, gulšņājot pie televizora.
Kad TV3 ģimenes vārdā sāka akciju, lai būtu vairāk brīvdienu, ko pavadīt kopā ar bērniem, valdība ilgu laiku nespēja par to vienoties. Arī bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks aicināja atbalstīt svētku dienu kompensēšanu, ja tās iegadās brīvdienās, jo tādējādi nemainīšoties brīvdienu skaits un cilvēki Latvijā tik un tā strādājot vairāk, nekā nepieciešams.
Manuprāt, svarīgākais ir tas, vai spējam šos datumus kalendārā novērtēt. Lai brīvdienas nepārvērstos tikai dienās, kad nav jāiet uz darbu, bet lai apzinātos, ka tie ir svētki. Cik daudzās ģimenēs 4. maijs vai 18. novembris ir īpaša diena? Vai tie ir tikai vēsturiski datumi, kas “piešķir” brīvdienas, vai tomēr kas vairāk?
Tā kā tie ir Latvijas svētki, jo svarīgāk tos neaizmirst un popularizēt jaunākajai paaudzei. Manuprāt, katru gadu arvien vairāk zūd šo tik nozīmīgo dienu vērtība?
Jāprot novērtēt ne tikai brīvdienas un svētku dienas, bet katra diena, kuru nodzīvojam. Arī ikdienā atrodot laiku bērniem un ģimenei, bet svinamajās dienās — atceroties to, kāpēc šodien ir svētki.
