Pirms pāris dienām Jelgavas rajona Līvbērzes pagasta “Brašķos” vides ministrs Raimonds Vējonis atklāja jauno vides prasībām atbilstošo Zemgales reģiona sadzīves atkritumu poligonu. Tas ir jau septītais šāda veida poligons Latvijā. Savukārt Vidusdaugavas reģionālā atkritumu poligona Jēkabpils rajona Mežāres pagastā projekts, šķiet, uz priekšu kust gliemeža gaitā.
Par poligonu diskutē jau vairākus gadus. Pašvaldības maksā dalības maksu, bet taustāma labuma pagaidām maz. Izstrādāts Vidusdaugavas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāns 2008. — 2013. gadam. Taču ar plānu vien ir par maz, lai atkritumus pārtrauktu glabāt līdz šim izmantotajās izgāztuvēs. Un kur garantijas, ka vispārējo finansiālo problēmu dēļ naudas nepietrūkst arī šim projektam? Lielu daļu šī projekta izmaksu paredzēts segt, ņemot kredītu. Taču bankas šobrīd nelabprāt aizdod naudu vai arī dara to ar augstiem procentiem.
Vēl pavisam nesen ar lielu entuziasmu sākām atkritumu dalīto vākšanu. Savus konteinerus apdzīvotajās vietās novietoja gan Aizkraukles komunālo uzņēmumu kombināts, gan firma “Eko Revers” no Rīgas. Nu rīdzinieki darbību Aizkraukles rajonā pārtraukuši un iesaka problēmu risināt pašvaldībām. Latvijā visai ierasta lieta — tiklīdz kas misējas, problēmas vieglu roku noveļ uz vietējām pašvaldībām, sak gan jau izķepurosies. Kādas lielākas pašvaldības darbinieki uz jautājumu, kur likt veco jumta šīferi (šīferis pieskaitāms bīstamajiem sadzīves atkritumiem — aut.) ieteica to sasmalcināt un aprakt pašvaldības mežā… Rakstveida atļauju, protams, neviens neizsniedza. Ja pieķertu vides inspektori, paši vien būtu vainīgi.
Atkritumu dalītā vākšana ir ļoti svarīga, jo Latvijā taču sākusi strādāt plastmasas PET pudeļu pārstrādes rūpnīca. Vēl svarīgāk cilvēkus pie atkritumu šķirošanas pieradināt. Taču ierēdņu un uzņēmēju nenoteiktība, mūžīgās izmaiņas panāk pretējo. Cilvēks pēc dabas ir slinks, un viņam taču vieglāk visu bērt vienā konteinerā. Īpaši tad, ja maks no tā necieš. Kad pilsētās un pagastos atkal atsāks atkritumu dalīto vākšanu, varēsim tērēt laiku un naudu, lai sabiedrību no jauna pieradinātu pie tā, kas reiz jau bija ikdienišķa rīcība.
