Daudzus šobrīd izmisumā dzen bezdarbs, taču darbā iekārtošanas firmām šis ir teju vai ziedu laiks. Tās piedzīvo vēl nebijušu klientu pieplūdumu, jo tūkstošiem cilvēku pamet valsti, meklējot darbu ārzemēs. Manuprāt, tas ir arī iedzīvotāju protests pret valstī notiekošo.
Vēlme aizbraukt no Latvijas ir ne tikai cilvēkiem, kuri šeit nevar atrast darbu, bet arī jauniešiem, kuri neredz nākotnes perspektīvas, un pat Latvijas patriotiem, kuri nekad nebija domājuši, ka pienāks laiks pamest dzimteni. Bet vadzis nu ir lūzis, un cilvēki izdzīvošanas iespējas spiesti meklēt citviet. Pavasarī daudzās valstīs sāksies sezonas darbi, un šis laiks Latvijai būs smags, jo tad uz ārzemēm noteikti aizbrauks visvairāk cilvēku.Vasarā mana draudzene aizbrauca peļņā uz Angliju. Par nopelnīto naudu viņa varēja atļauties dzīvot tā, kā vēlas, un, galvenais, viņai nebija jāskaita santīmi, lai naudas pietiktu arī rēķinu apmaksai. Nesen viņa atgriezās Latvijā, ne tāpēc, ka Anglijā būtu slikti, bet tāpēc, ka izjuta ilgas pēc mājām, ģimenes un draugiem.Liels bija viņas pārsteigums, ka dzimtene tik neilgā laikā ir pārvērtusies līdz nepazīšanai — sākot ar milzīgo bezdarbu, mazajām algām un kosmiskajām cenām it visam.Drīzumā draudzene dosies atpakaļ uz Angliju, jo viņa zina, ka tur viņai vismaz būs darbs, bet Latvijā atrast darbu gandrīz vairs nav iespējams. Cik daudz vēl būs šādu aizbraucēju?Daudzi domā, ka cilvēki, braucot strādāt uz ārzemēm, bēg no problēmām dzimtenē kā žurkas no grimstoša kuģa. Reiz arī es tā domāju un nosodīju aizbraucējus, bet nu vairs ne, jo patiesībā viņi cenšas dzīvot, nevis eksistēt, nodrošinot sev un savām ģimenēm iztiku.Kādi gan vairs varam būt patrioti, ja katru dienu jānoraugās, kā mūsu valsts grimst arvien dziļāk bezdibenī? Nav mīļākas vietas par Latviju, taču, lai izdzīvotu, šodienai, īstenotu sapņus un ieceres un palīdzētu savai ģimenei, ar to vien ir par maz. No patriotisma vien neizdzīvosim.
