Aizkraukles rajona graudaudzētāji prognozē, ka labību varētu sākt pļaut augusta otrajā nedēļā, ja vien saglabāsies labs laiks.
Aizkraukles rajona graudaudzētāji prognozē, ka labību varētu sākt pļaut augusta otrajā nedēļā, ja vien saglabāsies labs laiks. Apskatot laukus, plānots, ka raža varētu būt ap 3,5 tonnām graudu no viena hektāra. Tas ir labs vidējais rādītājs.
Manāma izaugsme
Aizkraukles rajona lielākie graudu un eļļas augu audzētāji apvienojušies interešu grupā, kura darbojas lauksaimniecības konsultāciju biroja augu aizsardzības speciālista Leona Skrabāna vadībā.
— Šogad esmu apskatījis graudaugu un rapša sējumus gandrīz visā Aizkraukles rajonā un daudzviet Latvijā. Ir manāma izaugsme, var redzēt, ka zemnieki cenšas izaudzēt pēc iespējas labāku un kvalitatīvāku produkciju.
Priecājos, ka zemnieki labprāt ieklausās konsultantu, zinātnieku un firmu pārstāvju padomos par minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Tie, kuri neveic šos pasākumus, var izaudzēt graudus, taču tie nebūs laba tirgus prece, līdz ar to nopelnīt nevar. Peļņu zemnieks gūst tikai tad, kad minerālmēsli un herbicīdi nezāļu apkarošanā lietoti saprātīgi un īstajā laikā.
Iespēja tuvoties Zemgales līmenim
— Ja zemniekiem izdosies novākt ap četrām tonnām graudu no viena hektāra, var uzskatīt, ka augu aizsardzībā un mēslošanā ieguldītie līdzekļi atmaksājušies. Apskatot laukus, secinu, ka vidējā raža lielākajiem graudaudzētājiem tieši tāda arī būs. Dažviet labība sagūlusi veldrē. Rapsim laba raža ir tad, ja no hektāra novāc aptuveni trīs tonnas sēklu.
Esmu apskatījis arī labības laukus Zemgalē — Dobelē, Tukumā, Jelgavā un Bauskā, kur ir ļoti laba augsne. Mūsu zemniekiem grūti sacensties ar šī novada graudaudzētājiem. Taču, ņemot vērā apstākļus Aizkraukles rajonā un zemnieku vēlmi strādāt, graudu ražību var celt un tuvoties Zemgales līmenim. Tas gan prasa lielākus ieguldījumus. Visu nosaka darbs, centība un apņēmība, sēklas materiāls, arī pareiza sēšana.
Rapsi vedīs uz Iecavu
Aizkraukles rajona graudaudzētāji domā, ka labību varētu sākt kult augusta otrajā nedēļā, ja vien saglabāsies labs laiks. Zalves pagasta kooperatīvās sabiedrības “Antūži” priekšsēdētājs Egons Dābols stāsta, ka pirmie būs pļaujami rudzi, tad mieži. Vasarāji auguši labi, arī bez īpaša papildmēslojuma un augu aizsardzības pasākumiem, taču ziemāji pārziemojuši slikti, tāpēc raža būs mazāka. Par rapša realizāciju zalvēniešiem noslēgts līgums ar firmu, kas Iecavā spiež rapša eļļu. Kam pārdos graudus, pagaidām nav izlemts.
Plāno 3,5 tonnas no hektāra
Augusta otrās nedēļas beigās kulšanas darbus plāno sākt arī Daudzeses pagasta zemnieku saimniecībā “Ziediņi”, kur graudaugi briest aptuveni 130 hektāros. Pirmās pļaujamas varētu būt auzas un vasaras kvieši, pēc tam mieži. Saimniecībā audzē arī griķus un rapsi. “Ziediņos” graudus iztīrīs un vedīs pārstrādātājiem.
Paši savus graudus tīrīs un tūlīt vedīs pārdot arī Aizkraukles pagasta kooperatīvā sabiedrība “Aizkraukle A”. Uz lauka braukt plānots pēc pusotras nedēļas. Kvieši un rudzi šogad iesēti aptuveni 400 hektāros. Sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Elksnis secina, ka varētu novākt ap 3,5 tonnām graudu no hektāra, tas ir samērā labs rādītājs. Šonedēļ sāks kult zālāju sēklu — aireņauzeni.
Kopumā Latvijā raža zemāka
Zemkopības ministrijas speciālisti lēš, ka kopumā Latvijā raža varētu būt zemāka nekā pērn. To ietekmējis pagājušā gada sausums rudens sējas laikā. Sējumi sadīguši nevienmērīgi, vietām tos vajadzēja pārsēt ar vasarājiem, taču tie parasti dod zemāku ražu nekā ziemāji. Labības ražas apjoms atkarīgs no zemnieku rosības, veiktajiem augu aizsardzības pasākumiem, kā arī klimatiskajiem apstākļiem. Tas tiešā veidā ietekmē arī graudu kvalitāti. Pēdējo triju gadu laikā pārtikas graudu iepirkuma cena vidēji bijusi 60—61 lats par tonnu, izmaiņas iepirkuma cenās nav gaidāmas arī šogad.
