Kokneses pagasta “Pakuļos” kopš 1992. gada vasarās saimnieko Latvijas Universitātes profesora Andra Sproģa ģimene. Ne jau lielai peļņai, bet lai apstrādātu senču zemi.
Kokneses pagasta “Pakuļos” kopš 1992. gada vasarās saimnieko Latvijas Universitātes profesora Andra Sproģa ģimene. Ne jau lielai peļņai, bet lai apstrādātu senču zemi.
Profesors nāk no kuplās Sproģu dzimtas, kurai pirmās neatkarīgās Latvijas laikā Kokneses pagastā piederēja daudz zemes. To apstrādāja pieci brāļi. Kara laikā četri no viņiem devās svešumā, bet Andra Sproģa tēvu Kārli izsūtīja uz Sibīriju. Pēc atgriešanās no katorgas, sagandējis veselību, viņš drīz vien miris Limbažu rajonā, kur ģimene toreiz dzīvojusi.
— Pirms vairāk nekā desmit gadiem tēva zemi Kokneses pagastā atguvu, tagad kopā ar dēlu Kārli, kuram devu sava tēva vārdu, vasarā “Pakuļos” saimniekojam. Viņš ir agronoms, pārzina zemes darbus, bet es nodarbojos ar biškopību. Aprūpēju 25 stropus, — stāsta profesors Andris Sproģis.
Profesors strādā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības zinību fakultātē. Viņš atzīst, ka Latvijas laukos saimniekot ir problemātiski. Savulaik “Pakuļos” izmēģināta graudkopība, īpaši griķu audzēšana, nu Kārlis Sproģis pievērsies dārzeņu un sakņu audzēšanai. Visa zeme tomēr patlaban nav apstrādāta. Nav pabeigta arī jau pirms vairākiem gadiem būvēt sāktā lielā dzīvojamā māja.
Lai gan nav viegli, Sproģu ģimene, pat profesora mazmeita Katrīna, vasarās čakli strādā savos laukos. Saknes un dārzeņus divreiz nedēļā Kārlis nogādā kādam veikalam Rīgā. Šajās dienās “Pakuļos” ar talcinieku palīdzību rok kartupeļus. Tos Sproģi audzē katru gadu, un nu jau ir 12 šķirņu, sākot no agrajām un beidzot ar vēlajām. Tagad var vākt arī burkānus, gurķus, kabačus un pat sinepes. Pēc viņu produkcijas Rīgas veikalā ir labs pieprasījums, kaut nekādas lielās peļņas gan nav.
— Darbs laukos nepieciešams, lai senču zeme neaizaugtu ar usnēm, jo “Pakuļi” ir ļoti skaistā vietā Daugavas krastā. Tas mums arī liek rosīties, vairāk sirdsmieram un spēku krāšanai ziemai, kad visi atkal būsim Rīgā, — saka Sproģa kungs.
