Sunīti atdodot svešiem cilvēkiem, atrisinājusies problēma saistībā ar mājdzīvnieku turēšanu sociālajā mājā Aizkrauklē, Spīdolas ielā 18. Pēc sociālā dienesta un kaimiņu iebildumiem Rita Reinika savu suni Čārliju aizvedusi uz Skrīveriem.
Sunīti atdodot svešiem cilvēkiem, atrisinājusies problēma saistībā ar mājdzīvnieku turēšanu sociālajā mājā Aizkrauklē, Spīdolas ielā 18. Pēc sociālā dienesta un kaimiņu iebildumiem Rita Reinika savu suni Čārliju aizvedusi uz Skrīveriem.
Asaras sunīša dēļ
6. novembra “Staburagā” jau rakstījām, ka sociālās mājas iemītniecei Ritai Reinikai jātiek vaļā no suņa — tā liek Aizkraukles novada sociālais dienests. Taču sievietei sunītis Aizkrauklē ir vienīgais ģimenes loceklis, kuru pamest kundze nespēj.
— Man te vairāk neviena nav, tikai Čārlijs, — asarām acīs “Staburagam” stāstīja Rita Reinika.
— Pļaviņās dzīvo meita, pie viņas bieži ciemojos, taču Aizkrauklē esam tikai divi vien ar Čārliju. Nu sociālā dienesta vadītāja liek sunīti vest projām.
Rita Reinika ļoti nevēlējās sunīti nevienam atdot, bet arī dzīvot sociālajā mājā ar Čārliju nebija iespējams. Kundze baidījās, ka viņu no turienes izdzīs un iemitinās Dārza ielas graustos, kur dzīvo arī izbijuši cietumnieki, alkoholiķi. To esot piesolījusi sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile.
Noteikumi visiem vieni
Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile gan apgalvo, ka nekad neesot solījusi Ritu Reiniku izmitināt Dārza ielā. Kam taisnība, neņemos spriest, jo abu kundžu sarunā nepiedalījos.
Toties piedalījos sociālās mājas iemītnieku sapulcē 7. novembrī. Sapulcē bija arī Ināra Gaile, domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme, izpilddirektors Einārs Zēbergs un uzņēmuma “Lauma A” darbinieki. Apsprieda kanalizācijas, telpu uzkopšanas, arī mājdzīvnieku turēšanas problēmas.
— Ir izstrādāti un novada domē gada sākumā apstiprināti noteikumi, kuri aizliedz turēt mājdzīvniekus sociālajā mājā, — stāsta Ināra Gaile. — Visiem šie noteikumi jāievēro, izņēmumu nevar būt. Ja mēs (pašvaldība — aut.) tagad atļausim Reinikas kundzei suni paturēt, mājdzīvniekus var sagribēt arī citi iedzīvotāji. Bail domāt, kas notiks sociālajā mājā, ja katram tās iemītniekam būs suns vai kaķis.
Saistoši pēc remonta
Kaut noteikumi sociālajā mājā ir, tos parakstījuši tikai izremontētā trešā stāva iemītnieki. Otrā stāva iedzīvotāji, arī Rita Reinika, tos izlasījuši, bet nav parakstījuši. Pagaidām pašvaldība to darīt nav strikti pieprasījusi, taču pēc remonta, kura laikā otrajā stāvā mainīs logus, durvis, atjaunos sienu krāsojumu un veiks virkni citu darbu, noteikumi visiem mājas iedzīvotājiem kļūs obligāti. Tādēļ vēl pirms remonta, kurš drīzumā sāksies, Ritai Reinikai liek suni aizvest.
— Tas noteikti jāizdara ne tikai tādēļ, ka paredz noteikumi, bet arī tādēļ, ka otrajā stāvā remonta laikā iedzīvotāji mitināsies ciešākos apstākļos, un suns traucēs, — skaidro Ināra Gaile.
Dzīvnieks traucējot mieru
Sapulcē, kurā gan piedalījās tikai daļa sociālās mājas iemītnieku, jo pārējie nenāca dažādu iemeslu dēļ, arī “noguruši” no aktīvas alkoholisko dzērienu lietošanas, Ritai Reinikai uzradās gan aizstāvji, gan pretinieki. Aizstāvji mēģināja bilst, ka sunītis ir maziņš un neko ļaunu nedara, savukārt pretinieki protestēja pret dzīvnieku sociālajā mājā, jo suns rejot traucē mieru. Mājā ir bērni, arī zīdaiņi, kuriem riešana traucējot visvairāk. Vienīgi Čārlija saimniece sēdēja klusi, galvu nodūrusi, un viņas acīs riesās asaras.
Galu galā pretargumentu suņa palikšanai bija vairāk. Mazais Čārlijs iemiesojot visas iespējamās briesmas.
Dīvaini tikai, ka, apspriežot suņa radīto troksni un neērtības, neviens pat neierunājās par daudz lielākiem trokšņiem un problēmām — pašu iedzīvotāju aizraušanos ar alkoholu, kura lietošana nereti beidzas ar kautiņiem un policijas iejaukšanos. Pret šādiem trokšņiem iebildumu nav…
Palicis pēdējais
Izskanēja arī doma, ka sociālais dienests un tā vadītāja Ināra Gaile pret Ritu Reiniku vēršas īpaši, it kā personīgu motīvu vadīta. Jo, lūk, dažiem iedzīvotājiem dzīvniekus turēt tomēr ļaujot, vien Čārliju gribot iznīdēt. To gan izteica kāds manāmi iereibis jauneklis, taču zināms, ka patiesība nereti izlaužas tieši kunga dūšā, kad nebaidās pateikt to, ko citkārt noklusē.
— Ritai suni liek aizvākt, bet komandantei Lailai ir liels kaķis, — iereibušais vairākkārt atkārtoja.
Sociālās mājas komandante Laila gan steidza iebilst, ka minča viņai vairs nav. Jā, iepriekš bijis, bet nu no sociālās mājas aizvests.
Suņi un kaķi savulaik bijuši arī citiem iemītniekiem, bet vai nu nomiruši vai aizvesti projām, vai arī paši dzīvnieku saimnieki kopā ar saviem mīluļiem pārcēlušies uz dzīvi citviet. Ritas Reinikas suns bija pēdējais sociālajā mājā palikušais mājdzīvnieks.
Piedāvā istabu kaimiņmājā
Arī Čārliju un Ritu Reiniku Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs, izpilddirektors un sociālā dienesta vadītāja piedāvāja izmitināt citur — kaimiņmājā Spīdolas ielā 11.
— Iedosim jums izremontētu istabu, kurā varēsiet dzīvot ar visu suni, — piedāvā Einārs Zēbergs.
Dzīves apstākļi Spīdolas ielā 11 nav tik labi kā Spīdolas ielā 18, tomēr tas būtu labs risinājums, kā nezaudēt savu vienīgo draugu Čārliju.
Tomēr Rita Reinika no domes piedāvājuma atteicās.
— Es negribu dzīvot mājā, kur izmitina bijušos ieslodzītos, huligānus. Esmu vecs cilvēks, man gribas mieru. Kaut Čārlijs man ļoti mīļš, būšu spiesta no viņa atteikties, — tā Rita Reinika.
Čārlijs apmetas Skrīveros
Jau pēc pāris dienām Rita Reinika “Staburagā” ienāca bez uzticamā pavadoņa. Čārlijs aizvests uz Skrīveriem. Pie sievietes ieradies svešs vīrietis un teicis, ka atbraucis pēc Čārlija.
— Vincents Zagorskis “Staburagā” bija izlasījis par manām bēdām un gribēja palīdzēt, pieņemot sunīti, — stāsta Rita Reinika. — Nu jau gandrīz nedēļu Čārlijs dzīvo pie viņa.
Sazinājāmies ar Zagorska kungu, lai uzzinātu, kā Čārlijs pie viņa jūtas.
— Esam viens ar otru apraduši, dzīvojam labi. Man reiz bija sunītis, bet saslima un nomira, — stāsta Zagorska kungs. — Dzīvoju viens, un Čārlijs man būs labs draugs.
Suņa bijusī saimniece Rita Reinika Skrīveros vienmēr būšot gaidīta viešņa, viņai draugu apraudzīt neliegšot.
***
Suņa problēma Aizkraukles sociālajā mājā atrisināta, saimniecei dzīvnieku zaudējot. Palikusi vienīgi sāpe. Par drauga zaudējumu, par līdzcilvēku neiecietību un līdzjūtības trūkumu, arī par bezspēcību, kad cilvēks ar savu problēmu paliek viens pret dažādiem dienestiem, ierēdņiem un kaimiņiem.
Starp citu, vakarā pēc sapulces sociālajā mājā dažās istabiņās gāja diezgan jautri. Mēneša sākumā saņemtas pensijas, pabalsti, un alkohola apreibinātie prāti nekādi nespēja rimt. Skaļie lamuvārdi un durvju dauzīšana, kuras novēršanai bija spiesti iejaukties policisti, noteikti pārspētu suņuka riešanu.
