Pēdējā laikā ik pa brīdim atklājas gadījumi, kad zemes robežas dabā nesaskan ar robežu plānā iezīmētajām.
Pēdējā laikā ik pa brīdim atklājas gadījumi, kad zemes robežas dabā nesaskan ar robežu plānā iezīmētajām. Kā tās radušās un kā kļūdu labot, stāsta Valsts zemes dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas pasūtījumu izpildes pārvaldes mērniecības un topogrāfijas daļas vadītāja vietnieks Jānis Daugulis.
Neprecizitātes lauku apvidos
Latvijā pēdējos gados aktīvi pērk un pārdod zemi, šī nekustamā īpašuma vērtība arvien pieaug, tāpēc precīza zemes robeža ir ļoti svarīga. Neprecizitātes parasti atklājas, ja diviem blakus esošu gabalu īpašniekiem rodas domstarpības par robežām vai, iegādājoties īpašumu, jaunais īpašnieks vēlas precizēt zemes robežas.
Neprecizitātes lielākoties konstatē lauku apvidos, kur agrāk neveica instrumentālo uzmērīšanu, kā to darīja apdzīvotās vietās.
Veci plāni rada pārpratumus
Jānis Daugulis stāsta, ka nesakritībām ir vairāki iemesli. Viens no tiem — sasteigts zemes reformas sākums 1992. gadā. Tolaik trūka profesioālu speciālistu, tāpēc zemes gabala ierādīšanai pieaicināja pirmo kursu studentus, ģeogrāfijas skolotājus. Nebija arī precīzu mērinstrumentu. Reizēm gadījās, ka šāds “speciālists” atbrauca ierādīt zemi, līdzi ņemot celtnieku metramēru.
Arī plānu materiāls bija desmit gadu vecs, gatavots pēc 1980. gada veiktā aerofoto. Plānu mērogs šajā materiālā ir 1:10000, tas ir, 1 centimetrs plānā atbilst 100 metriem dabā. Reizēm nesakritības radās fotoplāna dešifrēšanas kļūdas dēļ, taču tie bija precīzākie tālaika plāni. Pieļaujamā nesakritība, ierādot zemes gabalu, ir 2,5 hektāri uz 100 hektāru platību. Šobrīd, kad zemes vērtība strauji pieaug, nosakot cenu, arī dažiem metriem ir liela nozīme.
Daļa vainas jāuzņemas īpašniekiem
Taču liela daļa atbildības jāuzņemas arī pašiem zemes īpašniekiem. Kad mērnieks ierādīja zemes robežas, viņš rakstīja zemes robežas ierādīšanas aktu, kuru parakstīja gan mērnieks, gan zemes īpašnieks. Akts paredz, ka zemes lietotājs apņemas rakt kupicas, cirst stigas un saglabāt ierīkotās robežzīmes. Taču daudzi cilvēki to neievēroja. Jānis Daugulis saka: “Aizbrauciet uz kādu nomaļāku pagastu un palūdziet cilvēkiem parādīt savu īpašumu robežas dabā! Domāju, ka nebūs daudz to, kuri šīs robežas iezīmējuši un regulāri atjauno. Tāpēc nav brīnums, ka viens cilvēks, cērtot mežu un neredzot īpašuma robežu dabā, jau sāk saimniekot kaimiņa īpašumā. Ja zemes robežas būtu skaidri iezīmētas, nekas tāds nevarētu notikt. Nesakritības var atklāties arī pēc Lauku atbalsta dienesta speciālistu dažādu zemes lietošanas veidu platību pārmērīšanas, kuras pieteiktas Eiropas Savienības vienotajiem platībmaksājumiem.”
Dabā var mainīt atbilstoši plānam
Ko darīt, ja šādu nesakritību atklāj? Jānis Daugulis paskaidro, ja nesakritība radusies mērnieka kļūdas dēļ, jāmeklē mērnieks, kurš ierādījis zemes īpašumu. Būtu goda lieta, ja viņš labotu savu pieļauto kļūtu atbilstoši zemes robežu plānam. Ja šo cilvēku atrast nevar, jāmeklē kāds cits licencēts mērnieks vai jānāk uz Valsts zemes dienestu. Ja zemes īpašnieks vēlas, ierādīto zemes īpašumu var pārmērīt instrumentāli, taču tas ir maksas pakalpojums. Robežas dabā var izmainīt atbilstoši plānam, ja tam piekrīt blakusesošas zemes gabala īpašnieks, viss ir vienkārši. Taču, ja kaimiņi par robežām vienoties nespēj, jāvēršas tiesā. Ja robežas dabā ir stingri iezīmētas, ar kaimiņiem domstarpību nav, var saimniekot bez rūpēm. Ja arī kāda kļūda tur ir, kad veiks zemes kadastrālo pārmērīšanu, to izlabos.
