Kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore un Lauku sieviešu apvienības valdes aktīviste Baiba Rivža vienmēr radījusi uzņēmīga, izlēmīga un arī ļoti atsaucīga cilvēka iespaidu.
Kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore un Lauku sieviešu apvienības valdes aktīviste Baiba Rivža vienmēr radījusi uzņēmīga, izlēmīga un arī ļoti atsaucīga cilvēka iespaidu. Tagad, esot izglītības un zinātnes ministres amatā, viņa šo tēlu, šķiet, nav zaudējusi. Preses konferencē, kurā Baiba Rivža piedalījās kopā ar citiem ministrijas speciālistiem, viņa apliecināja gatavību strādāt arī šajā atbildīgajā darbā.
Ar reģionālās preses žurnālistiem jaunā izglītības un zinātnes ministre tikās pirmo reizi.
— Uzņemoties ministres pienākumus, apzinos sarežģīto situāciju. Šobrīd man ir gandrīz 200 darbu, kuri ir iekavēti, bet jāpaveic ļoti steidzami, lai nebremzētu izglītības procesus. Tie ir dažādi Ministru kabineta noteikumi, piemēram, eksāmenu kārtība, jo skolās tiem jau drīz jāsākas, bet nav dokumenta, kurš tos reglamentē. Nav apstiprināts Zinātnes padomes nolikums un sastāvs. Ir arī citi darbi. Jāpilnveido arī ministrijas pārvaldība, jāievieš kvalitātes vadības sistēma, līdzīgi kā citur. Šajā ministrijā strādā ļoti daudz zinošu speciālistu, un tieši darba organizācija palīdzētu tā raitai norisei, — saka izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.
Pēc kā vērtēt?
Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte ir izglītības kvalitāte gan vispārizglītojošajās skolās, gan augstskolās. To veido galvenokārt skolotāji un pasniedzēji.
— Viens no kvalitātes virzītājspēkiem ir algu palielināšana, kas jau notiek. Otra lieta, pie kuras pašlaik strādājam, — skolotāju kvalitātes novērtēšanas sistēma. Svarīgi, lai šajā sistēmā būtu iekļauts, piemēram, kritērijs, cik skolēnu skolotājs sagatavojis olimpiādēm, un citi sasniegumi. Saistībā ar augstskolām svarīgi, lai izpaustos studentu attieksme pret mācībām, pasniedzējiem un mācību iestādi kopumā. Man bija tikšanās ar studentu pašpārvaldi, un mēs runājām par studiju kvalitāti. Studenti uzskata: lai to veicinātu, jāpalielina stipendija — vismaz 80 procentiem budžeta grupu studentu jāsaņem stipendija. Ja students strādā, no tā cieš mācības. Arī augstskolu prasībām jābūt stingrākām. Trešais — infrastruktūra: mācību telpas un tehniskais nodrošinājums. Te ļoti svarīgs ir valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts, — uzskata Baiba Rivža.
Visu mūžu mācies
Arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajai sekretārei Tatjanai Koķei ir liela pieredze augstākās izglītības jomā. Viņa žurnālistiem skaidroja nacionālo programmu “Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana”.
— Izglītība ir ilgtermiņa process. Cilvēks, kurš šobrīd sēž skolas solā, tikai pēc kādiem 15 gadiem pats nostāsies uz savām kājām. Pārmaiņas dzīvē notiek nepārtraukti, un mums jāspēj tās pieņemt. Viena no iespējām, kā to labāk izdarīt, ir mūžizglītība. Nacionālā programma šajā jomā jau ir izstrādāta. Viena no galvenajām nostādnēm tajā ir izglītības iegūšanas iespējās mazināt atšķirību starp reģioniem, lauku un pilsētu iedzīvotājiem, dažādām sociālajām grupām. Mērķgrupas vairāk domātas cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, jauniešiem laukos, bijušajiem ieslodzītajiem, pirmspensijas vecuma, ar nepabeigtu pamata vai vidējo izglītību, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vai integrācijas problēmām. Šim projektam ir seši apakšprojekti katram reģionam, — saka Tatjana Koķe.
Viņa uzsver, ka liela nozīme ir dažādu izglītības posmu pēctecībai. Latvijā ļoti liels ir to bērnu skaits, kuri pamet mācības jau sākumskolā. Viņus vēlāk iesaistīt mācībās ir daudz grūtāk. Šis lielais “atbirums” vispirms skaidrojams ar nepilnīgo uzskaites sistēmu, ja skolēns maina mācību iestādi.
— Skolās varētu strādāt skolotāju palīgi. Daudziem bērniem ir grūtības mācībās, jo prasības ir augstas un arī mājās nav neviena, kurš palīdzētu. Tāpēc šādi darbinieki būtu vajadzīgi, — piebilst Baiba Rivža.
Valsts iegulda cilvēkos
Eiropas Savienības fondu atbalsts izglītībai ir ievērojams, jāprot tikai to pilnībā izmantot. Par to atgādināja Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas lietu departamenta direktore Lauma Sīka.
— Lielāko daļu naudas paredzēts ieguldīt cilvēkos, lai viņi varētu uzlabot savu dzīves kvalitāti. Valsts ir konstatējusi, ka vienīgais veids, kā tikt uz priekšu, ir zināšanas. Mums vajag vairāk eksakto zinātņu speciālistu un jaunu zinātnieku. Tāpēc jāpilnveido izglītība vidējā posmā šajā jomā. Te atbalstu var sniegt Eiropas struktūrfondi, — stāsta Lauma Sīka.
Viņa atgādināja, ka tagad valstī izglītībā jau realizē astoņas nacionālās programmas. Savukārt trīs tūlīt sāks īstenot, un tās paredzētas galvenokārt skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanai, jauniešiem ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām un arī ieslodzīto izglītošanai.
— Apgūstot Eiropas sociālā fonda līdzekļus, esam guvuši labu dzīves skolu. Šogad plānojam prezentēt visu projektu rezultātus, lai varētu vērtēt paveikto un pieredzi, — saka Lauma Sīka.
Kā strādā, tā saņem
Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta direktors Mareks Gruškevičs runāja par skolotāju darba samaksu un atzina, ka šajā jomā panākts patiesi liels izrāviens. Skolotājam ar augstāko izglītību jau 2006. gadā par vienu likmi paredzēti 204 lati (projektā — 234 lati), bet 2010. gadā — no 464 līdz 494 latiem. Izglītības iestāžu vadītāju darba samaksa 2006. gadā būs no 367 līdz 444 latiem, bet 2010. gadā — 834 līdz 925 lati. Skolotājs mūsu valstī strādā vidēji 1,3 likmes. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis atzina, ka jāpanāk, lai skolotāju darba samaksa atbilstu darba kvalitātei.
