Aizkraukles rajona tiesa, izskatījusi lietu par vardarbīgu izturēšanos pret mazgadīgajiem, katoļu garīdzniekam Uldim Cēsniekam piemēroja sodu —
20 diennakšu brīvības atņemšanu. Lēmumu iespējams pārsūdzēt, taču “Staburaga” uzrunātie draudžu pārstāvji uzskata, ka apsūdzība ir nepamatota un visa pamatā esot tikai pieaugušo domstarpības. Atbildīgo institūciju pārstāvji gan norāda, ka šo situāciju nevar vērtēt tikai no viena skata punkta.
Savu vainu noliedz
Romas katoļu baznīcas priesteris Uldis Cēsnieks tika apsūdzēts par cietsirdīgu un vardarbīgu rīcību pret mazgadīgajiem — priestera māsas bērniem, kuri pie viņa dzīvoja no 2009. gada septembra līdz 2010. gada maijam.
Bērnu māte, kurai šobrīd uz laiku pārtraukta vecāku vara, viņas bijušais vīrs un bērnu tēvs, kā arī viņa māte vērsās tiesā pēc tam, kad radās aizdomas, ka priesteris reibumā vairākkārt bērnus fiziski ietekmējis. Apsūdzībā izskanējuši vārdi — aiz dusmām par bērnu uzvedību kliedzis, licis stāvēt kaktā un sitis. Uldis Cēsnieks tiesā savu vainu noliedza, sakot, ka ir nepatiesi apmelots un bērniem nav darījis pāri. Redakcijas aicinājumam paust savu viedokli Uldis Cēsnieks nepiekrita, viņa nostāja šajā jautājumā ir: nedot dubļu lējējiem vēl lielāku prieku.
Vēstulē pauž sašutumu
Priesteris daudzus gadus kalpo Ērberģes, Jaunjelgavas, Neretas, Seces, Sproģu un Zalves katoļu draudzē.
Neretiete, katoļu draudzes aktīva locekle Marija Pavliņa, uzrunāta, atklāj, ka draudze, pirms notikušais izskanēja televīzijā, par to neko neesot zinājusi. Visiem tas bijis negaidīts un nepatīkams pārsteigums. Marija domā, ka šis un līdzīgi gadījumi ir iegansts tiem, kuri pret baznīcu bijuši skeptiski, kļūt vēl noraidošākiem.
Apsūdzības pret mācītāju viņa uzskata par uzpūstām un nepatiesām, un citu priesteri draudze nevēlas. Tik saprotošu un atsaucīgu cilvēku nez vai otrreiz izdotos atrast.
Līdzīgās domās ir arī neretiete Ilga Pundure. Viņa uzskata, ka visu, kas par šo lietu dzirdēts, nevajag uztvert vienprātīgi. Katrs dzīvē var kļūdīties, neviens nav bez vainas.
Redakcijai garu vēstuli priestera aizstāvībai atsūtīja Jaunjelgavas draudzes locekle Valentīna Dzene. Viņa vēršas pie Aizkraukles rajona tiesas, jautājot: “Vai tā bija godīga un objektīva rīcība no tiesas puses pirms galīgā sprieduma jau iepriekš priesteri pazemot un apvainot cietsirdībā, agresivitātē un vardarbībā?”
Vainojot tiesu neobjektivitātē, viņa teic, ka tā nav ņēmusi vērā pretējās puses viedokli, bet balstījusies tikai uz apsūdzētāju — bērnu tēva un mātes liecībām, lai gan tiesas procesā piedalījās arī skolotāji, bērnudārza audzinātāja, medmāsa, policijas pārstāvis.
Dzenes kundze pauž bažas, vai lietas ierosinātājiem bija dokuments, kas apliecinātu, ka priesteris bija alkohola reibumā, un kā bērnu vecāmāte, kura ir viena no apsūdzības cēlājām un dzīvo Ozolnieku novadā, var zināt, kas notiek priestera mājās Neretā? Ne no skolas, ne bērnudārza darbiniekiem neesot informācijas, kas apstiprinātu fizisku ietekmēšanu.
Priesterim tuvi cilvēki, jautāti par notikušo, stāsta, ka attiecības ar apsūdzētājiem esot ļoti sliktas. Šobrīd viens no bērniem bez mātes piekrišanas esot aizvests un dzīvojot pie tēva Norvēģijā. Otrs, kuram ir cits tēvs, jau divus gadus ir Ulda Cēsnieka mātes aprūpē Jelgavas pusē. Kad iespējams, māte viņu apciemo. Vecāmāte ik nedēļu sazinās arī ar ārzemēs dzīvojošo bērnu. Viņa norāda, ka šajā situācijā lielākie cietēji esot bērni. Viņi bija spiesti mainīt mācību iestādi, dzīvesvietu. Nepatīkamu iespaidu atstāj arī masu informācijas līdzekļos izskanējušās ziņas.
Speciālisti izvērtē situāciju
Apsūdzētāja, priestera māsas vīramāte, kura ir skolotāja pirmsskolas izglītības iestādē, teic, ka lietas izmeklēšanas laikā atšķīrušās liecinieku liecības pirms tiesas un tiesas laikā. Par bērnu māti viņa stāsta, ka sieviete jau ilgu laiku cīnās ar stipru alkohola atkarību, tādēļ arī viņai uz laiku pārtraukta vecāku vara. Saistībā ar pēdējiem notikumiem, uzklausot savus mazbērnus — abus cietušos bērnus, sieviete sapratusi, ka viņi, dzīvojot pie priestera, vairākkārt fiziski ietekmēti.
Bērni Neretā pavadīja vienu mācību gadu — no 2009. gada 19. septembra līdz dienai, kad ar bāriņtiesas lēmumu 2010. gada 15. maijā viņus izņēma no priestera mājas.
Atceroties šo dienu, bērnu vecmāmiņa no tēva puses stāsta, ka viņa kopā ar bērnu vecākiem un policijas pārstāvi devās uz Ulda Cēsnieka mājām, lai paņemtu bērnus, Uldis bija noraidošs, izveidojās arī asa vārdu pārmaiņa. Nespējot situāciju atrisināt, sieviete sazinājās ar bāriņtiesu, kas ieteica lūgt policijas palīdzību lietas atrisināšanai.
Vēlāk bērni ievietoti Dobeles krīzes centrā. Šajā laikā viņus apmeklēt drīkstēja tikai vecāki. Cietušos uzklausīja arī psiholoģe no Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra. Visi speciālisti apstiprināja, ka bērni cietuši no vardarbības.
Ne noliedz, ne apstiprina
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Neretas novada iecirkņa vecākā inspektore Eva Romanova pirms četriem gadiem bija klāt, kad bērnus izņēma no priestera mājas Neretā. Viņas vārdiem aprakstītie notikumi bija cietsirdīgi attiecībā pret bērniem. Viņi raudāja, nevēlējās iet ārā no mājas. Lai arī bijis Ozolnieku bāriņtiesas rīkojums, policiste vēlreiz sazinājās ar iestādi un pārjautāja, vai tiešām nepieciešama šāda rīcība? Atbilde bija nemainīga. Priesteri Uldi Cēsnieku viņa raksturo tikai labiem vārdiem, atceroties rītus, kad abi satikās, vedot bērnus uz Neretas bērnudārzu. Tad varēja novērtēt priestera neviltoto sirsnību pret bērnu.
Iveta Strēlniece, pašreizējā Ozolnieku bāriņtiesas priekšsēdētāja, tajā laikā nebija iesaistīta šajā lietā. Viņa gan zina teikt, ka pierādījumu lietas sākšanai bijis pietiekami. Ar bērniem runājuši dažādi speciālisti, izmeklētājs, krīzes centra darbinieki, un viņu kompetenci neesot pamata apšaubīt. Arī liecinieku no aizstāvības puses bija daudz, tātad iespēju pierādīt savu taisnību bija vairāk. Argumentu, ka šī ir tikai pieaugušo spēle, attiecību kārtošanā par ieroci izvēloties bērnus, viņa nosauc par aizsardzības pozīciju. Apsūdzētā aizstāvjiem jāatceras, ka cilvēka rīcība sabiedrībā un privātajā dzīvē mēdz atšķirties. “Vienu cilvēka pusi esam pieraduši redzēt sabiedrībā, bet mājās ģimenes lokā parādās otra,” saka I. Strēlniece.
To, vai spriedums tiks pārsūdzēts Ulda Cēsnieka advokāte ne noliedza, ne arī apstiprināja. Arī Romas katoļu baznīca pagaidām atturas izdarīt kādus secinājumus. Baznīcas pārstāvis Andris Kravalis aģentūrai LETA norādīja, ka arī viņi ar laiku centīsies noskaidrot notikuma cēloņus un apstākļus, jo nevēlas pārsteidzīgi izteikt nosodījumu cilvēkam, kurš savu dzīvi veltījis kalpošanai. ◆
