Skaistuma standarti ir atšķirīgi, un to var teikt gan par sievietes seju un krūtīm, gan vidukli, vēderu, gurniem un kājām. Pasaulē ir tautas, kurām ir pavisam citādi priekšstati par skaistumu nekā mums.
Sejas ziņā visas tautas tiecas pēc Eiropas standarta. Taču Etiopijā vēl šodien ir modē šķīvis apakšlūpā. Jo lielāks šis šķīvis, jo skaistāka meitene, un tas jau nozīmē, ka vecāki no līgavaiņa saņems lielāku izpirkuma maksu. Savukārt kādā Āfrikas ciltī sievietes pilnībā izplūkā uzacis un skropstas, jo uzskata, ka tā piere būs augstāka un meitene izskatīsies skaistāka un gudrāka.
Jaungvinejā ir papua cilts, kurā meitenēm jau no mazotnes nosien krūtis. Lielas krūtis nav modē arī Ķīnā un Japānā.
Nigērijā meitenēm pirms kāzām liek uzbaroties. Šajā nolūkā viņas bez pārtraukuma baro un dzirda. Ja ar šādu “diētu” mērķi nav iespējams sasniegt, ap meitenes vidu apsien dažnedažādas jostas, lai viņa izskatītos resnāka.
Ja plakans vēders būtu modes kanons, tad mēs nekad neiepazītu vēderdejas, kuras tik populāras Āzijas tautām. Tur nav nekādu izredžu apprecēties, ja uz vēdera nav tauku rievu.
Par gurniem Brazīlijā valda uzskats — jo apaļāk un platāk, jo skaistāk. Savukārt japāņu ideāls — bez kādiem apaļumiem. Senegālieši, līdzīgi brazīliešiem, pieprasa platus gurnus. Eiropiešu standarts — 90 cm gurnu apkārtmērs — vairumam sieviešu ir retums, vienas ir pārāk tievas, citas pārāk resnas.
