Pēc laikraksta “Staburags” 17. maija numurā publicētā raksta “Brīvlaikā nopelnītais — ar lielāku pievienoto vērtību” ar jautājumu pie mums vērsās divu pusaudžu mamma no Aizkraukles novada, jautājot: “Kur bija publicēta informācija, ka skolēni paši vai kopā ar vecākiem var doties pie uzņēmējiem vai vērsties pašvaldībā un vienoties par iespēju vasarā strādāt? Arī mani bērni labprāt izmantotu to un strādātu kādā no Aizkraukles novada domes piedāvātajām 17 darba vietām, taču saprotu, ka tās vakances jau sen ir aizņemtas. Kāda ir reģistrēšanās un skolēnu atlases kārtība?”
Aizkraukles novada jaunatnes lietu speciāliste Inga Ramane skaidro, ka iepriekš skolēnus vasaras darbam pašvaldībā vai kādā no tās iestādēm reģistrēja pēc principa — kurš pirmais reģistrējas, pirmais ir arī rindā, un šim skolēnam arī pirmajam piedāvā darbu.
Pagājušā gada nogalē Aizkraukles novada pašvaldība šo kārtību mainīja, lemjot, ka vasaras brīvlaikā priekšroka strādāt pašvaldībā un tās iestādēs būs skolēniem, kuri būs noslēguši līgumu par brīvprātīgā darba veikšanu un to arī darījuši.
“Strādāju ar bērniem un jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem, patlaban ir 36 brīvprātīgie, kuri iesaistās dažādos organizatoriskos darbos. Slēdzam ar skolēnu līgumu par brīvprātīgo darbu, uzskaitām viņa nostrādātās stundas, un tās gada laikā krājas. Pagājušajā gadā bija Dziesmu un deju svētki, uz kuriem brauca strādāt arī jaunieši, un tur sakrāja daudz stundu, rekords bija 127 brīvprātīgās stundas. Šogad daudziem jauniešiem jau nostrādāts vairāk nekā 50 stundu, piemēram, 12 brīvprātīgie palīdzēja Aizkraukles pusmaratona rīkošanā. Aizkraukles novada pašvaldības iestādes nereti lūdz palīdzību kāda pasākuma rīkošanā vai nodrošināšanā,” stāsta Inga Ramane.
Iepriekšējos gados ir bijusi arī nepatīkama pieredze, ka, pieņemot skolēnu darbā pašvaldībā vai kādā tās iestādē, darba devējs zvana un saka — skolēna nav darbā. Pieņemot darbā bērnus, skolēnus, kurus īsti nepazīstam, nevaram neko daudz darba devējam palīdzēt, tāpat nevar palīdzēt nokārtot radušos situāciju. “Skolēnus, kuri veikuši brīvprātīgo darbu, mēs pazīstam, izvērtējam katra spējas, un savā ziņā tā ir arī garantija darba devējam. Šī kārtība disciplinē skolēnu, tāpat darba devējam ir iespēja izvēlēties un izteikt savus kritērijus. Kas nav mazsvarīgi — kaut kā mums ir arī jānovērtē savu jauniešu brīvprātīgais darbs, un to varam paveikt, dodot viņiem iespēju vasarā vienu mēnesi strādāt algotu darbu,” domā Inga Ramane.
Vēršoties pie jaunatnes lietu speciālistes, skolēni var noslēgt brīvprātīgā darba līgumu, krāt nostrādātās stundas, līdz ar to nākamajā gadā viņiem būs iespēja pieteikties darbam vasarā pašvaldības iestādēs. “Daudzi ir vērsušies pie manis un jautājuši par iespēju vasarā strādāt, bet atkal uzsveru to, ka priekšroka ir brīvprātīgā darba veicējiem, un šie nosacījumi attiecas tikai uz šīm 17 Aizkraukles novada pašvaldības piedāvātajām darba vietām,” teic Inga Ramane. ◆
