Esmu sašutis par kādas amatpersonas rīcību. Vakar ap pulksten pusdivpadsmitiem biju piebraucis pie Aizkraukles universālveikala. Tā kā šobrīd remontē ielu, kas nogriežas no Bērzu ielas iepretī bijušajai “Latvijas Krājbankas” filiālei, automašīnu satiksme te ir apgrūtināta. Visu vēl sarežģīja tas, ka Aizkraukles komunālo uzņēmumu kombināta automašīna kanalizācijas akas sūknēšanai bija novietota tā, ka apgriezties vai pabraukt garām bija praktiski neiespējami.
Turpat ieraudzīju Aizkraukles KUK direktoru Ivaru Sekaci un lūdzu viņam, vai nevarētu mašīnu novietot pāris metru tālāk, lai netraucētu garāmbraucošajām mašīnām. Taču argumentēta paskaidrojuma vietā viņš, maigi sakot, “pasūtīja mani pāris māju tālāk”… Vai tā pret cilvēkiem drīkst izturēties uzņēmuma vadītājs? Tā tomēr nav viņa personīgā saimniecība, un, ja arī būtu, esmu pelnījis cilvēcisku attieksmi. Ko gan no tāda priekšnieka var mācīties viņa padotie?
