Tā kā esmu skolotāja, man pagājušajā nedēļā notikums numur viens bija darba gaitu sākums. Mana darbavieta ir Bebru pamatskolā, un 1. septembrī bija patīkami izjust, ka ik uz soļa skolā tiešām ir svētku diena. Pirmais sirsnīgais sveiciens bija, jau ejot uz skolu — taciņas malā bija izveidots ziedu apsveikums pirmklasniekiem: skaitlis 1 un burti A, B un C. Tas bija skolas sētnieces Lanas Rūnes darbs.
Arī skolas priekšpuse bija izdekorēta ar vējā plīvojošām lentītēm un krāsainiem baloniem. Tas bija sveiciens skolai no Bebru pagasta pārvaldes kultūras darbinieces Dailas Riekstiņas. Svinīgais pasākums kā parasti notika skolas pagalmā. Tas sākās ar devītās klases skolēnu gājienu kopā ar pirmklasniekiem. Prieks, ka, par spīti visām šaubām, izdevās nokomplektēt klasi un tajā mācīsies desmit bērnu. Turpmākā pasākuma norise bija citādāka nekā iepriekš — mazajiem, simboliski atvadoties no bērnudārza un sākot mācības skolā, vajadzēja parādīt, ar kādām zināšanām viņi ierodas skolā. Bija uzdevumi gan angļu valodā, gan matemātikā. Savukārt sporta uzdevumā iesaistījās arī mūsu skolas labākie volejbolisti, kuri šogad volejbola turnīra “PURE CHOCOLATE” finālā izcīnīja pirmo vietu. Viņi turēja “olimpiskos apļus”, caur kuriem mazajiem vajadzēja līst cauri. Pirmklasnieki no skolas vadības saņēma skolēnu apliecības, kā arī dāvinājumus — grāmatiņas no Ceļu satiksmes drošības direkcijas un “Latvijas Gāzes”. Bebru pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Pabērza pasniedza jaunajiem audzēkņiem pildspalvas, bet 9. klases skolēni — ziedus.
Svinīgajā pasākumā skolas direktore Lidija Degtjareva sveica skolas kolektīvu, jaunajam mācību gadam sākoties. Viņa pateicās skolas saimniecības pārzinim Aivim Kosmačevskim, jo ar viņa gādību izremontēts sporta skolotājas kabinets, skolas telpās veikti nelieli kosmētiskie remonti un daļēji nosiltināta sporta zāles siena. Sumināja arī sporta skolotāju Jeļenu Čerņausku un viņas palīgu Visvaldi Kalniņu par jauno volejbolistu sagatavošanu sekmīgiem startiem. Bet mūs, visus skolotājus un tehnisko personālu, kā ik katru gadu, ar milzu saulespuķi sveica Bebru pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Pabērza, novēlot veiksmīgu jauno mācību gadu.
Esmu 8. klases audzinātāja, pēc svinīgā pasākuma tikos ar saviem “bērniem” klasē. Mana klase skolā ir vislielākā — 13 audzēkņi. Velna ducis gan mūs neietekmē, jo pie kolektīva pieskaitu arī sevi — tātad esam 14. Šajos gados esam ļoti saraduši, un mūsu atkalredzēšanās noritēja ļoti sirsnīgā gaisotnē. Mani iepriecināja audzēkņu atnestie skaistie rudens ziedu pušķi.
Nākamajā dienā, aizgūstot pieredzi no citām skolām, vēl nesākām mācības, bet rīkojām dažādas nodarbības, tā palīdzot bērniem adaptēties pēc vasaras brīvlaika. 2. septembra diena mums bija sadalīta pieturās. Katra bija veltīta citai tēmai — muzikālā, lasāmā, foto, zīmēšanas un lego pietura. Pēc tam audzēkņi devās uz klases stundu, kur notika pārrunas par jauno mācību procesu.
Ja runājam par tagadni, tā ir iepriecinoša — skolā darbu turpina visi skolotāji, arī skolēnu skaits nav samazinājies — jauno mācību gadu sāka 80 izglītojamie, taču, kā būs nākotnē, grūti prognozēt. Īstas skaidrības nav arī par jauno algas modeli. Kādu algu saņemsim — lielāku vai mazāku —, to uzzināsim tikai oktobrī. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsvēris, ka reforma nav tikai algu palielināšana, bet arī skolu tīkla sakārtošana.
Ministrs pagājušajā nedēļā rosināja samazināt mājasdarbu apjomu skolēniem, kā arī apsvērt iespēju pavasara semestrī skolēniem ieviest vēl vienu brīvlaika nedēļu. Viņš uzskata, ka ir pārāk liela mācību slodze nedēļā visās klašu grupās. Pieaugušie pēc darba atpūšas, bet skolēnam vēl ir interešu izglītība un tad mājasdarbi. Viņš arī norādīja, ka sestdienās un svētdienās mājasdarbus nevajadzētu pildīt, jo tas ir laiks ar ģimeni, atpūtai. Politiķis gan nenorādīja, kad jauno iniciatīvu varētu ieviest.
Jautājumu par mājasdarbiem man uzdeva arī skolēni. Atklāti sakot, es pilnībā pievienojos ministra viedoklim. Ir maksimāli jāstrādā stundās un lietderīgi jāizmanto viss laiks. Nav taču nekāds noslēpums, ka ne visi mājasdarbus pilda patstāvīgi, daļa tos vienkārši pārraksta no čaklākajiem. Par kādu efektivitāti te var runāt?
Šogad skola nopirkusi daudz jaunu mācību grāmatu un darba burtnīcu, lai nodrošinātu kvalitatīvu, sekmīgu mācību procesu un ieinteresētu skolēnus apgūt jaunas zināšanas.
Skolēnu prasmju attīstīšanai liela nozīme ir dažādiem interešu pulciņiem. Mūsu skolā darbosies volejbola, sporta spēļu, tautas deju, netradicionālās mākslas un muzikālā teātra pulciņš, vokālais ansamblis. Šogad 3. klases skolēniem ir iespēja piedalīties Latvijas Olimpiskās komitejas rīkotajā projektā “Sporto visa klase”. Projekta izlozē esam ieguvuši futbola bumbu komplektu. Veikala “Maxima” projektā “Savai skolai” iegūts tenisa galds, divi globusi un lego komplekts.
Vienā no ziņu portāliem lasīju, ka septiņos gados glabējsilītē Rīgā atstāti 36 bērniņi. No vienas puses, ir žēl to māmiņu, kas atsakās no saviem bērniņiem, no otras puses — ir cerība, ka viņi nokļūs ģimenēs, kur būs mīlēti un loloti. Kad vēl strādāju Kokneses internātpamatskolā-attīstības centrā Bormaņos, atceros emocionālās piektdienas, kad bērniem pakaļ brauca mamma vai tētis. Kā viņi par to priecājās!
Aizvadītajā nedēļā man absolūti nenesās prāts iedziļināties Ingas Koļegovas problēmās, kur KNAB saskatījis noziedzīgu nodarījumu viņas darbībā, nedz arī satraukties par to, ka nākamgad Saeima plāno deputātu un darbinieku atlīdzībai tērēt 16,2 miljonus eiro, jo mana garastāvokļa lidojumu sniedza ne tikai pasākumi un tikšanās skolā, bet arī ceļojums, no kura atgriezos tikai pāris dienu pirms 1. septembra. Maršrutā bija iekļauta Monako, Šveice, Dienvidfrancija… No ceļojuma visvairāk prātā palikusi ceļā sastapto cilvēku atsaucība un viņu apmierinātās sejas. Viņi bija mierīgi, nesteidzīgi, bez stresa. Varēja redzēt, ka viņus nenomāc rūpes par rītdienu un izdzīvošanu. Šķiet, no šī miera manī arī ieplūdusi enerģijas deva jaunajam darba cēlienam. Un vēl — man ļoti patīk ziedi. Manā dārzā tie saziedējuši raibu raibie. Vēlu katram atrast kaut niecīgu prieka avotu savā ikdienā.
