Pagājušajā nedēļā no dažiem lasītājiem nācās uzklausīt pārmetumus, ka pārāk daudz un “saldi” rakstām par dažādu pilsētu un pagastu jubileju svinēšanu.
Pagājušajā nedēļā no dažiem lasītājiem nācās uzklausīt pārmetumus, ka pārāk daudz un “saldi” rakstām par dažādu pilsētu un pagastu jubileju svinēšanu. Labāk lai atvēlam vietu sīkam uzskaitījumam, cik un kādam nolūkam “notriekta” nodokļu maksātāju nauda, kuru vajadzējis iztērēt daudz lietderīgāk.
Šogad tiešām daudzas pašvaldības svinēja nozīmīgas jubilejas: Aizkrauklei — 40, Pļaviņām — 80, Jaunjelgavai — 360, Koknesei — 730 gadu. Un katra pašvaldība, kā varēja un mācēja, svētkus organizēja, lai pašu ļaudīm un ciemiņiem būtu jautri, interesanti un priecīgi. Naudas katrai bija tik, cik varēja no budžeta atļauties, no atbalstītājiem iegūt un visādos citādos likumīgos veidos sagādāt. Mēs, protams, varētu uzzināt par tēriņiem līdz pēdējam santīmam, jo šāda informācija nav slēpjama. Katram ir tiesības zināt, kur paliek nodokļu maksātāju nauda. Taču — vai ir vērts mēģināt naudā novērtēt prieku, ko katrs no svētkiem ir guvis?
Kāda kundze tālruņa klausulē dusmīgi paziņoja: — Man nekādi svētki nav vajadzīgi, es pa ballēm nestaigāju! Lai man labāk izmaksā pabalstu, nopirkšu kaut ko garšīgu, un tie man būs svētki. Protams, var jau vērtēt arī tā — tikai no sava individuālā viedokļa, proti, kas ir ticis vai nav ticis tieši man. Var jau nespert kāju ārā no sava dzīvokļa un kā zirgs ar klapēm neskatīties ne pa labi, ne pa kreisi, kas visapkārt notiek, jo man, lūk, svētki nepatīk. Bet citiem taču patīk! Vairums cilvēku tos gaida katru gadu un priecājas, ka arvien kaut kas izdodas labāk un labāk. Vajadzētu prast priecāties arī par citu prieku, par to, ka baudījumu guvis kāds cits, ne tikai es pats. Bet — nemākam vai negribam. Daudz vienkāršāk taču ir nopelt vai mēģināt saskatīt, ka tik kāds lats nav “iekritis” rīkotāju personiskajās kabatās.
Varētu jau svētkiem iztērēto naudu sadalīt “uz galviņām”, un varbūt katram iedzīvotājam pa kādam latam iznāktu, ko “noēst un nodzert”, bet kopīga prieka nebūtu, svētku sajūtas nebūtu, jo to par naudu nopirkt nevar.
