Lieldienas daudziem tradicionāli asociējas ar olām un zaķiem, šūpošanos vai vienkārši iespēju atpūsties un izklaidēties, bet citiem — ar iešanu baznīcā.
Lieldienas daudziem tradicionāli asociējas ar olām un zaķiem, šūpošanos vai vienkārši iespēju atpūsties un izklaidēties, bet citiem — ar iešanu baznīcā. Kad jautā, kādēļ tā, zinošu atbildi spēj sniegt tikai nedaudzi. Parasti cilvēki skaidro, ka tā pieņemts. Rodas jautājums, ja jau šie ir kristīgi svētki, kāda ir to patiesā nozīme? Kādas ir kristīgās Lieldienas jeb vai Passā svētki (bībeliskais nosaukums)?
Lieldienas ir prieka un pateicības svētki, bet par ko pateicamies un priecājamies?
Par pirmajām Passā svinībām Bībeles vēsturē rakstīts 2. Mozus grāmatā. Tajā laikā Izraēlas tauta bija smagajā ēģiptiešu verdzības jūgā. To pakļāva mocībām un izsmieklam. Izvedot savu tautu brīvībā, Dievs sūtīja pār Ēģipti desmit sodu. Pirms desmitā soda Dievs pavēlēja savai tautai, lai katra ebreju ģimene nokauj nevainīgu jēru, īpaši to pagatavo un ēd ar neraudzētu maizi, bet ar jēra asinīm apziež sava nama durvju stenderes. Kad pār Ēģiptes zemi nāca desmitais sods un mira visi ēģiptiešu pirmdzimtie, neskarti palika tikai tie nami, kuru durvis rotāja derības zīme. Tas bija tā, it kā viņus apsargātu. Kopš šiem notikumiem ebreji svinēja Passā svētkus, līksmoja un pateicās par atgūto brīvību.
Jaunajā derībā šo svētku jēga nemainās, tā tikai ir dziļāka un vairāk garīga.
Šie svētki ir pateicība un prieks par to, ka varam būt atbrīvoti no smagās grēku nastas, kura spiež cilvēci kopš Ādama un Ievas laikiem, kad, krītot grēkā, Dieva cerēto paradīzi cilvēks pārvērta par elli. Ilgi gaidītais Mesija Jēzus nāca, lai uzņemtos pasaules grēkus un atbrīvotus un svētus atgrieztu cilvēkus pie viņu Radītāja. Tāpēc Lieldienās slavēsim Jēzu Kristu!
