Kurmeniete Zelma Valdmane aizvadījusi garu mūžu, taču liktenis viņu pasargājis gan no kara šausmām, gan represijām, ko pieredzējusi ne viena vien latviešu ģimene.
Kurmeniete Zelma Valdmane aizvadījusi garu mūžu, taču liktenis viņu pasargājis gan no kara šausmām, gan represijām, ko pieredzējusi ne viena vien latviešu ģimene. Smagais darbs kolhozā ietekmējis veselību, taču sirmā kundze pasaulē raugās gaišu skatu. Pēc dažām dienām viņa svinēs 80. dzimšanas dienu.
Kurmenes pagasta “Spundēs” Valdmanes kundze savas dienas vada klusi un vientuļi. Viņa dzīvo viena, un saimnieces galvenā sabiedrotā šajās mājās ir trīskrāsaina kaķenīte. Reizēm apraudzīt veco sievu iegriežas kaimiņi un palīdz viņai, ja kas vajadzīgs. Tāpēc jubilāre priecājas par katru ciemiņu, vismaz ir ar ko parunāt. Arī “Staburagam” viņa labprāt stāsta par savu dzīvi un atklāj, ka rajona avīzi abonē kopš tās iznākšanas.
Dārziņš vēdera platumā
Zelma Valdmane jau desmit gadu dzīvo īpašnieka mājā, un sirmgalves galvenais uzdevums ir pieskatīt “Spundes” un apkopt nelielo putnu saimi, un viņa lieliski tiek ar visu galā. Viņai pietiek spēka arī sakopt māju, pastrādāt pagalmā un vēl šo to izaudzēt dārzā. “Pensija nav liela, uz veikalu arī tik bieži netieku, sāp kājas, tāpēc priecājos, ka varu izaudzēt kādu burkānu, bieti, kabaci un gurķi. Dārziņš “vēdera platumā”, bet man vienai jau daudz nevajag. Nesen gribēju ar kaimiņieni aiziet sēnēs, bet sareiba galva, un tā es šogad mežā netiku. Esmu “rudens bērns”, tāpēc man ļoti patīk šis gadalaiks, kad lapas kokos iekvēlojas tik daudzkrāsainas,” stāsta Valdmanes kundze.
Atceras 18. novembri
Kurmeniete atklāj, ka viss mūžs aizvadīts šajā pusē. Viņa dzimusi Bauskas rajona Bārbeles pagastā, kas ir turpat līdzās Kurmenei. Arī skolā gājusi un iesvētīta jubilāre turpat Bārbelē. Bijusi jaunākā savā ģimenē. Zelmas kundzei bija divas māsas un brālis, bet šaisaulē vairs nav neviena no viņiem.
“Tolaik obligāta bija sešu klašu izglītība un tik ilgi arī esmu mācījusies skolā. Diemžēl dzīve veidojās tā, ka nevarēju izglītoties tālāk. Taču par bērnību un jaunību man ir jaukas atmiņas. Neilgi pēc manas dzimšanas dienas ir Lāčplēša diena un valsts proklamēšanas diena, un es atceros tos skaistos gājienus Ulmaņlaikos. Ne tikai 18. novembrī, bet arī 15. maijā no skolas devāmies uz baznīcu, kur parasti bija svinīgs dievkalpojums, bet vēlāk jauks pasākums tautas namā,” atceras gaviļniece.
No kara pasargāta
Zelmas kundze dzimusi strādnieku ģimenē, tāpēc agri bija jāsāk strādāt. Sākumā gāja ganos, bet, kad paaugās, bija kalpone. Otrā pasaules kara gadus Zelmas kundze pavadījusi tepat Latvijā, vietā, kur šaušana, bombardēšana un citas kara briesmas gājušas secen. Arī represijas Zelmas kundzes ģimeni nav skārušas. Pēc kara viņa sāka strādāt kolhozā — sākumā Bārbelē, vēlāk Skaistkalnē. Tagad viņas mājvieta ir Kurmenē.
“Kolhozā darīju visu, ko lika: rāvos lauku brigādē, strādāju fermā, biju arī piena savācēja. Taču pēdējos gados pirms došanās pensijā strādāju pastā. Kad jau biju pensijā, turpināju saimniekot savās mājās. Bija gan gotiņa, gan cūkas, gāju palīgā arī citiem saimniekiem. Taču smagais darbs ietekmējis veselību, un ar laiku lopi bija jālikvidē, nevarēju veikt arī citus grūtākus darbus,” atceras Zelma Valdmane.
Jubilārei vienmēr patikuši rokdarbi, un arī tagad, astoņdesmit gadu vecumā, viņa noada pa cimdu pārim. Valdmanes kundze interesējas par notikumiem Latvijā un pasaulē, regulāri skatās televīzijas ziņu pārraides, lasa “Staburagu”. Visvairāk viņai patīk stāsti par interesantiem cilvēkiem, šad tad viņa palasa arī kādu interesantu romānu.
