Lai runātu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un lūgtu atbalstīt mūsu valsts zemnieku intereses, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītāji Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi—Freibergu.
Lai runātu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un lūgtu atbalstīt mūsu valsts zemnieku intereses, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītāji Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi—Freibergu.
Ar prezidenti tikās LOSP un Zemnieku saeimas vadītājs Valters Bruss, viņa vietniece un Piena ražotāju asociācijas līdere — Aizkraukles pagasta zemnieku saimniecības “Sirmēni” saimniece Ligita Silaraupa, Zemnieku Federācijas priekšsēdētājs Pēteris Kalniņš un Statūtsabiedrību asociācijas vadītājs Jūlijs Beļavnieks.
Par šo tikšanos “Staburagam” stāsta Ligita Silaraupa:
— Tikšanās ar prezidenti noritēja saprotošā un radošā gaisotnē. Mēs viņu aicinājām ar kolēģiem — Igaunijas un Lietuvas valsts prezidentu — vienoties par Baltijas valstu vienotu nostāju, apspriežot iestāšanās prasības Eiropas Savienībā.
— Kādas konkrēti tās ir?
— Vispirms jau kvotām un tiešajiem maksājumiem jābūt tādiem, kas jaunajām dalībvalstīm nodrošinātu lauksaimniecības attīstības iespējas un vienlīdzīgu konkurenci Eiropas Savienības tirgū.
Būtiski, lai kvotas un tiešos maksājumus noteiktu Baltijas valstis, nodrošinot patēriņu un ņemot vērā lauksaimniecības pārkārtošanu no padomju sistēmas, kura norisinās jau no 1990. gada, un Krievijas krīzes radīto ietekmi. Baltijas valstis, kurās vairāk nekā 40 gadu pastāvēja kolhozi un sovhozi, nevar salīdzināt, piemēram, ar Poliju, kur blakus kopsaimniecībām vienmēr bijušas arī lielas un mazas privātās saimniecības.
— Kādus atvieglojumus Baltijas valstu zemniekiem jūs lūdzāt?
— Iespēju Baltijas zemniekiem izmantot papildus maksājumus, lai kompensētu esošo un ES paredzēto tiešo maksājumu starpību. Noteikt publisko finansējumu 75 procentu apmērā investīcijām saimniecībās ES noteikto vides un dzīvnieku labturības prasību ieviešanai, kā arī atļaut Baltijas valstīm noteikt minimālo platību un dzīvnieku skaitu, lai pretendents kandidētu uz ES tiešo maksājumu atbalstu.
— Vai no mūsu zemnieku puses arī ir kāda pretimnākšana ES prasību ievērošanā?
— Esam parādījuši savu labo gribu un atsacījušies no sākotnēji pieprasītā pārejas perioda teļu labturības prasībās. Esam apņēmušies teliņus turpmāk nepiesiet, tāpēc būtu lojāli, ja mēs sagaidītu arī kādu labvēlību un labas gribas parādīšanu no Briseles puses.
— Tikšanās ar prezidenti jūs gandarī, jo viņa paziņoja, ka zemniekus labprāt atbalstīs?
— Prezidente mūs uzmanīgi uzklausīja. Lauksaimniecības problēmas viņai nav svešas. Mēs priecājamies arī par to, ka uz tikšanos ar prezidenti bija jāgaida tikai dažas dienas, nevis nedēļas vai mēneši, kā tas dažkārt mēdz būt ar augstākajiem ierēdniecības pārstāvjiem. Te nekādas birokrātijas nebija.
Pēc šīs veiksmīgās sarunas jūtamies drošāki, jo ticam, ka mūsu gudrā un diplomātiskā prezidente spēs pārliecināt savus kolēģus būt vienotiem, lai aizstāvētu Baltijas lauksaimnieku intereses, iestājoties ES.
— Jūs pati esat ļoti lielas saimniecības īpašniece, vai jums ES prasības sagādā raizes?
— “Sirmēnos” aprūpējam vairāk nekā 1000 cūku, desmitā daļa no viņām ir sivēnmātes. Mums ir arī 20 slaucamu govju un 16 telīšu. Pienu nododam “Rīgas piena kombinātam”, un esam eirofermu sarakstā tāpēc, ka “Sirmēnu” piena kvalitāte atbilst ES prasībām.
Vēl ir nelielas problēmas ar teļiem, kuri visi nav savā vaļā. To gan mēs tuvākajā laikā novērsīsim.
— Vai zemes jums pietiek, negatavojaties ņemt kredītu un pirkt?
— Nedaudz vairāk par 100 hektāriem mums ir pašiem, ap 200 nomājam, jo ap 300 hektāriem tik lielas saimniecības uzturēšanai mums vajag. Esam iecerējuši kredītu ņemt un zemi pirkt.
1990. gadā Latvijā 91,2 procenti bija valsts īpašuma saimniecības, bet šogad — 89 procenti ir jau zemnieku saimniecības, 10,7 — statūtsabiedrības un tikai 0,3 procenti lauksaimniecības īpašumu pieder valstij.
