Afišā, kas aicināja uz Pētera Sakalaura grāmatas atvēršanas pasākumu Jaunjelgavas bibliotēkā, bija minēta viena grāmata —
“Tā laika uzdrīkstēšanās”, taču pasākuma viesus uz galda sagaidīja vēl viena — nupat iznākusī “Grāmata par grāmatām”. Autors viesiem pastāstīja gan par šīm, gan vēl trešo, kas jau nodota tipogrāfijā drukāšanai.
Grāmata “Tā laika uzdrīkstēšanās” bija uzrakstīta jau šī gada maijā, taču vasaras atvaļinājumu dēļ tās izdošana aizkavējās. Pa to laiku Pēteris izdeva vēl vienu grāmatu, kuru arī prezentēja bibliotēkā.
Grāmatā “To laiku uzdrīkstēšanās” autors runā par neatkarīgas Latvijas valsts dibināšanu. “Es pēc rakstura esmu tāds, kurš grib pierādīt kaut ko citu, nekā ir pateikts. Tāpēc es gribu teikt, ka Latvijas Republika netika pasludināta 1918. gada 18. novembrī. Tas faktiski notika jau agrāk — 1917. gada decembrī Valkā, un valcēnieši mani šajā ziņā ļoti atbalsta. Tad gan to vēl nepateica oficiāli, tikai bailīgi runāja, ka vajadzētu. Tā laika politiķi izmantoja šo situāciju un Latviju par neatkarīgu valsti pasludināja deviņus mēnešus vēlāk nekā Lietuva un Igaunija. Ja gribam būt vēl precīzāki, tad Latvijas neatkarība tapa 1917. gada martā, kad Krievijas cars Nikolajs II atteicās no troņa. Kā rakstīja viens tā laika rakstnieks, vara mētājās pa ielām, varēja ņemt, cik grib,” stāsta Pēteris Sakalaurs. Grāmatas ievadā viņš raksta: “Nedaudz ieskatīsimies vēsturē, kad tad īsti sākt svinēt, lai neaizmirstu un nedarītu pāri tiem, kuri kaldināja Latvijas neatkarību.”
Otrā ir “Grāmata par grāmatām”. “Esmu izpētījis, kā Latvijā tapa grāmatas, Bībeles, kalendāri un vēl šis tas. Daudz esmu pētījis arhīvus par šo tēmu. Trešā grāmata, kuru pašlaik drukā, ir īsa pastaiga jaunajās prātulās, filozofiski izteicieni,” atklāj autors, kurš ilgus strādājis par izmeklētāju. Tieši šis darbs pamudinājis Pēteri pievērsties rakstīšanai, taču ne par savu darbu, ne izmeklētajām lietām viņš nav rakstījis. Tomēr piebilst, ka nevar droši apgalvot, ka to neplāno darīt. Kas zina, varbūt iznāks grāmata arī par šo tēmu. Jautāts par nākotnes plāniem, Pēteris Sakalaurs atklāj: “Biju aizbraucis ciemos pie suitiem. Kā lai neraksta par viņiem? Tēma smaga, bet interesanta. Vēl padomā ir šis tas. Esmu radījis interesantas divrindes dzejā, kurās izmantoti barbarismi un svešvārdi, kas ieviesušies latviešu valodā. Dzeju gan tikpat kā nerakstu. Daudzi saka, neesot dziļuma. Es saku — arī seklumā var noslīkt. Vēl jāpabeidz grāmata par Seci, arī par Jaunjelgavu.”
Pēteris Sakalaurs ir Jaunjelgavas novada literātu apvienības dalībnieks. Kopš 2012. gada viņš uzrakstījis un izdevis vairāk nekā 20 grāmatiņu, kuras pasākuma laikā bibliotēkā daļu varēja apskatīt nelielā izstādē. “Manas grāmatas nav lielas un biezas, jo kurš gan šodien to biezo grāmatu lasīs?” piebilst autors, uzskatot, ka galveno var pateikt arī nelielā izdevumā. Grāmatu autors, kurš šobrīd dzīvo Skrīveros, plāno savas grāmatas nogādāt visās Aizkraukles reģiona novadu centru bibliotēkās. ◆
