Septembrī sākas ne tikai jaunais mācību gads, bet arī ražas novākšana. Pēc graudiem svarīgākie noteikti ir kartupeļi. To raža šogad ir tik atšķirīga, ka pat nelielā apvidū audzētāju viedokļi ir krasi pretēji. Kopējā tendence — šis gads kartupeļiem nav bijis īpaši labvēlīgs.
Valles pagasta Mācītājmuižas “Liepkalnu” māju laukā no 60 vagām kartupeļi jau noņemti un sabērti pagrabā un kaudzē pie šķūņa. Lauks gan nebija liels — vien 0,1 hektārs, bet tajā stādītas septiņas šķirnes, tajā skaitā viena jauna un par pārsteigumu saimniecei Ligitai Burkānei — ļoti ražīga.
‘Skaistā roze’
pārsteidz
Par šīgada kartupeļu ražu Ligitas kundze teic — tā bijusi ļoti laba, bet agrāk gadījušies arī tādi gadi, ka, cik zemē ielikts, tik arī novākts. Apkārtne ir ļoti purvaina, tāpēc gadu no gada meklē vislabāko vietu kartupeļu audzēšanai. Šogad kartupeļu lauks mēslots ar kūtsmēsliem un komplekso mēslojumu. Cīņā ar Kolorādo vabolēm talkā ņemts līdzeklis “Actara”, jo pārējie nelīdzējuši. Pagājušajās brīvdienās talkā nākuši astoņi palīgi — radi un viņu draugi, arī saimniece pati strādājusi. Tehnika, lai arī veca, toties pašiem sava — DT 20 un kartupeļu “spārdeklis”.
Pavasarī Ligita izmēģināšanai paņēmusi pusi maisa šķirnes ‘Bellarosa’ kartupeļu. Septembrī ar tiem piepildījusi četrus maisus. Viens kartupelis pat līdz 500 gramu smags. Labi augušas arī pārējās šķirnes — ‘Priekuļu agrie’, ‘Kolombo’, ‘Laura’, ‘Ķeizars Vilhelms’, ‘Barbara’ un ‘Granula’. Salīdzinājumā ar vēlajām šķirnēm labāk augušas agrās.
Kartupeļu pietiks ne tikai “Liepkalnu” ļaužu galdam, bet arī govij Irbei, divām cūkām, desmit vistām un pāris pīlēm. Mājinieku iecienītākie kartupeļu ēdieni — virtuļi ar biezpienu un speķi, klimpas, ar apceptu malto gaļu pildītas kartupeļu pankūkas vai pladenes — sālsūdenī vārītas kartupeļu pankūkas.
Raksta “atmiņu kladi”
To, kāds saimniecībā bijis katrs gads, Ligita rūpīgi pieraksta lielajā žurnālā. Šī savdabīgā dienasgrāmata aizsākta pirms 23 gadiem. Tajā var izlasīt, kurā lauka vietā kāda kartupeļu šķirne stādīta, cik maksājusi sēkla un pakalpojumi, cik cāļu izperēts. Vistas, kā ierasts, oktobra sākumā izperē cālīšus, un tāpēc viņus te sauc par oktobrēniem. Kāda gada ieraksts vēsta — vista perēja, bet sanāca vanckari. Savukārt ‘Priekuļu agrie’ kartupeļi ir viena no tām šķirnēm, kuru stāda katru gadu, bet, piemēram, ‘Mičuriniešus’ un ‘Anostu’ šajā saimniecībā vairs neciena. 1997. gadā bija vēls pavasaris, un kartupeļi stādīti 18. maijā, noņemti — 15. septembrī. 1999. gadā govis pēdējo reizi laistas ganībās 7. novembrī.
Novākt nesteidzas
Skrīverietis Edgars Jančenko saimniecībā “Alejas” kartupeļus audzē hektāriem un teic, ka gaidāmā raža nebūs tik laba kā citus gadus. Iemesls — lielais mitrums pavasarī, kas noslīcināja daļu stādījumu, un vēlāk, vasarā, lakstu puve. Stādītas trīs šķirnes, bet šīs problēmas vienlīdz piemeklēja visas. Ar vēlīno kartupeļu novākšanu vēl jāpagaida, un ar kombainu laukā dosies septembra vidū vai pat beigās. No apstādītajiem 10 hektāriem mazāk par pusi ir agrie.
Jānis Majevskis, arī skrīverietis, šogad iestādījis ap 10 hektāriem kartupeļu. Pietika mitruma un siltuma, tāpēc raža esot tik laba kā nevienu citu gadu. Viss atkarīgs no ieguldītā darba. Vasaras otrajā pusē paveicās ar laika apstākļiem, un, kad iesākās sausais periods un Olaines, Rīgas pusē lija, Skrīveri bija sausajā joslā. Kurzemē, kur ir līdzenāki un mālaināki lauki, lietus nodarīja lielāku postu. Viss atkarīgs arī no pareizas šķirnes izvēles. Tāpēc vēlie kartupeļi ir padevušies ļoti labi un, četras reizes migloti, lakstu puvei turējās pretī.
Turpretī tik slapju pavasari kā šo nevienam nenovēlot — agrie kartupeļi puva pamatīgi. Šķirne ‘Vineta’, saukta arī par tautas kartupeli, lai arī ir agrā, ienācās vēlāk un tāpēc izvairījās no puves. Otra veiksmīgā šķirne — ‘Solists’. No sarkano kartupeļu šķirnes ‘Laura’ Jānis atteicies, jo nav padevusies. Nākamnedēļ, iespējams, Jānis sāks novākt vēlās šķirnes. Pagaidām nesteidzoties, jo laksti vēl zaļi, un kartupelis, kā saka Jānis, vēl nav nomierinājies. Paraugrakumi ar dakšu rādot, ka ražība ir laba. Pagaidām puvuši kartupeļi nav atrasti, bet izšķirošā ir glabāšana.
Diennakti slīcis — mirst
“Cīrulīšu” saimnieks bebrēnietis Ilgonis Grunšteins jau sācis rakt vēlos kartupeļus. Viņš atzīst, ka saimniecības laukā zeme kartupeļu audzēšanai esot par smagu. Bebru pusē šis bijis slikts kartupeļu gads. Iestādīts nedaudz vairāk kā hektārs, bet lauks ir “robains” — izslīkušās vietas palikušas tukšas. Pēc četrām drūmām diennaktīm, kad lija bez pārtraukuma, neko labāku arī nevar vēlēties. Protams, ražība atkarīga no šķirnes izvēles, bet stiprais lietus daļu kartupeļu sapūdēja vēl neizdīgušus. Arī vēlāk pūšana turpinājās, lai arī augsne vairs nebija tik mitra, un redzams, ka bumbuļi sākuši bojāties, vēl zemē esot. Izvēlētās šķirnes — ‘Vineta’, ‘Senna’, ‘Rivjera’. Lakstu puve šogad pat ar visu biežo miglošanu ņēmusi virsroku. Par to, cik labs vai slikts ir šis gads, varēs spriest vēlāk, kad kartupeļi būs nogādāti pagrabā un kādu laiku pastāvējuši.
Zemnieku saimniecības “Kalnāres” Skrīveros saimnieks un a. s. “Latfood Agroserviss direktors, kartupeļu audzēšanas speciālists Ilgvars Krūmiņš teic, ka lietus bija par daudz, to nevar noliegt, un vietās, kuras salija, kartupeļi ir pagalam — tur neko nevar darīt. Tie, kas neizslīka, izauga labi, un, ja vēl izdevās apturēt lakstu puvi, tad laba raža garantēta. Tik agresīvs lakstu puves gads kā šis gadās reti. Jūlijā, kad gandrīz vai katru dienu rasināja lietus, uz lapām bija ūdens, un ar šķirnēm, kuras mazāk izturīgas pret šo slimību, bija bēdīgi. Ir liela varbūtība, ka tie bumbuļi, kuri aug zem inficētajiem lakstiem, rudenī pagrabā ilgi nestāvēs, sāks pūt. Jautāts, par, viņaprāt, drošāko šķirni, Krūmiņš teic, ka ‘Vineta’ kā agrā šķirne noteikti nav izturīga pret lakstu puvi, bet tās priekšrocība ir agrā nogatavošanās, ja lakstu puves uzbrukums sākas vēlāk — jūlija vidū. Izturīgākas ir Priekuļu šķirnes. Tādas, kuras izaugtu vispār bez miglošanas, ir dažas no Latvijā zināmajām ap simt kartupeļu šķirnēm. Šogad katram kartupeļu audzētājam par ražību var būt savs, pat pretējs, vērtējums, jo vieniem liela daļa lauku bija ūdenī, citiem laika apstākļi bija ideāli. Laukā pie Skrīveriem izslīkuši ir tikai vagu gali, kuri ielejā, bet pārējā daļā audzis ļoti labi. Tik lietainā vasarā nozīmīga ir lauka drenāža, bet, ja nedēļā nolīst ap 100 milimetriem, tad pat labākā ūdens novadīšanas sistēma tik tikko tiek galā ar šādu ūdens daudzumu. Savukārt kartupelis, diennakti esot ūdenī, iet bojā.
