Kurmenieša Arņa Salenieka vaļasprieks ir šahs, dambrete un zolīte. Tā kā transporta problēmu dēļ uz sacensībām var tikt reti, viņš spēlē ar kaimiņu un šovasar ierosināja šaha turnīru rīkot arī Kurmenē.
Kurmenieša Arņa Salenieka vaļasprieks ir šahs, dambrete un zolīte. Tā kā transporta problēmu dēļ uz sacensībām var tikt reti, viņš spēlē ar kaimiņu un šovasar ierosināja šaha turnīru rīkot arī Kurmenē.
Sāk aiz garlaicības
Agrāk Arnis Salenieks piedalījās daudzos Aizkraukles rajona šaha un dambretes turnīros, kuros saņemtas arī godalgas. Savulaik viņš dambretē ieguvis pat pirmo, šahā — otro sporta klasi.
Kad kurmenietis sāka interesēties par šahu? “Vidusskolas gados, un tas notika gluži vai garlaicības dēļ,” stāsta Arnis Salenieks. “Mācoties 9. klasē Vecumnieku vidusskolā, piedalījos skolas šaha turnīrā — ieguvu puspunktu un pēdējo vietu! Vecumniekos mēs, četri puiši, īrējām istabiņu. Aiz gara laika sākām spēlēt šahu, un pamazām mani šī spēle aizrāva. Pēc diviem gadiem šahā jau biju skolas līderis.”
Nokļūst šahistu rotā
Arnim Saleniekam šis vaļasprieks palīdzējis, arī dienot armijā. Viņu nosūtīja uz artilērijas izlūku daļu Novosibirskā. Tur kāds majors ievēroja, ka latvietis labi spēlē šahu, un uzaicināja uzspēlēt. Uzvarēja Arnis, bet majors paziņoja: “Šis dienēs pie manis!”. Tā viņš nokļuva rotā, kurā visi — artilēristi, izlūki — spēlēja šahu. Puišiem bija pat savs šaha treneris, un treniņi notika divas reizes nedēļā.
“Pielīp” arī bērniem
Savu vaļasprieku Salenieka kungs “pielipinājis” arī bērniem. Dēls Everts vēl negāja skolā, kad sāka spēlēt dambreti un šahu, šīs galda spēles tēvs iemācījis arī meitai Ivetai. Tēvs stāsta, ka dēls, kuram tagad ir 36 gadi, spēlē viņa līmenī. Labi šahu un dambreti spēlē arī Salenieka kunga mazdēli.
“Šahs un dambrete attīsta domāšanu, trenē reakciju, un jauniem cilvēkiem šīs spēles noteikti būtu jāspēlē,” saka Arnis Salenieks.
Spēlē pēc atmiņas
Salenieka kungs uzskata, ka spēles līmeni var celt tad, ja spēlē līdzīgs ar līdzīgu. “Dambreti es spēlēju pēc redzes atmiņas un gājienu izdaru automātiski,” savus spēles “knifiņus” atklāj kurmenietis. “Pretinieku gan šahā, gan dambretē ļoti samulsina, ja atbildes gājienu izdara uzreiz, bez ilgas domāšanas. Vienmēr atceros, ka pretinieku nekad nevajag novērtēt par zemu. Savas pašpaļāvības dēļ daudzreiz “pēriens” dabūts, un tagad es allaž ievēroju, ka modrību nedrīkst zaudēt ne brīdi.”
Kurmenietis atzīst, ka agrāk tik populārās galda spēles — šahs un dambrete — zaudējušas savas pozīcijas. “Lai gan pie īstas spēlēšanas vairs tieku reti, spēlēju ar kaimiņiem un savu ģimeni,” saka Arnis Salenieks.
Kad šovasar Kurmenē notika pagasta sporta svētki, to programmā bija paredzēts arī šaha turnīrs, kurā Arnis Salenieks viens pats spēlētu pret pārējiem pretiniekiem. Slikto laika apstākļu dēļ šī iecere bija jāatliek.
Salenieka kungs labprāt uzspēlē arī zolīti. “Pie īstas spēlēšanas reti tieku,” saka 72 gadus vecais kurmenietis. Viņš piebilst, ka arī zolītē, tāpat kā šahā un dambretē, vajag visu izdomāt, bet kāršu spēlē liela nozīme ir arī veiksmei.
