Lai aizsargātu jaunās eglītes un priedītes no meža dzīvnieku postījumiem, katru gadu VAS “Latvijas Valsts meži” apsaimniekotajos mežos jaunaudzes apstrādā ar dažādiem aizsardzības līdzekļiem, kas atbaida lielos meža zvērus. Šogad mežu speciālisti izmēģina jaunu aizsardzības metodi — kociņu apstrādi ar nemazgātu aitas vilnu, ko pa šķipsnai uztin uz koku galotnēm. Plānots, ka ar jauno
metodi Zemgalē un Latgalē apstrādās apmēram 30 hektāru jaunaudžu.
Pēdējos gados VAS “Latvijas Valsts meži” spiesta meklēt aizvien jaunas metodes, kā aizsargāt no aļņiem, stirnām un briežiem priežu un egļu jaunaudzes.
“Jaunaudžu postījumi ir visā Latvijā,” uzsver meža eksperts Kaspars Riže un skaidro, ka tas esot saistīts ar pārnadžu skaita palielināšanos. “2013. gadā ar aizsardzības līdzekļiem apstrādājām 4700 hektārus, 2014. gadā — 6200 ha, 2015. gadā — 6700 ha, tikko, 2016. gadā, jau vairāk nekā 9000 ha, un šogad plānots aizsargāt vairāk nekā 11 000 ha.”
Ja jaunajam kociņam tiek nokosts galotnes pumpurs vai bojāts stumbrs, apdraudēta tā turpmākā augšana un pilnvērtīga stumbra veidošanās. Tāpēc jauno koku galotnes un sānu zari katru gadu tiek apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem, turpina “Latvijas Valsts mežu” Mežkopības vadītājs Aldonis Utināns: “Strādājam ar repelentiem, kas ir uz asins bāzes. Tas ir asins pulverītis, kuru šķīdinām ūdenī un smidzinām. Tad vēl strādājam ar līdzekli, kas ir kvarca smiltis, tās ir tādas kā ar līmi sajauktas, mēs to uzziežam uz gala pumpura priedītei, un, kad dzīvnieks nokož, viņam ir ne tikai pumpurs mutē, bet arī pilna mute smilšu.”
Tostarp šogad mežkopji pārbauda Polijā plaši izmantoto un par efektīvu atzītu jaunaudžu aizsardzības līdzekli — aitu vilnu. Nemazgātai aitas vilnai piemīt specifiska smaka, kas varētu atturēt aļņu, staltbriežu un stirnu tuvošanos jaunajiem priežu stādiem.
Lielākie jaunaudžu postītāji ir tieši aļņi. Viņi sava auguma dēļ var aizsniegt pat pusotru metru lielas priedes galotni un, sniedzoties pēc pumpura, to vienkārši nolauž.
“Latvijas Valsts mežu” pārstāvis uzskata, ka pēdējos gados saistībā ar dabīgo ienaidnieku trūkumu, piebarošanu un arī ar to, ka ziemas bijušas īpaši labvēlīgas, pārnadžu skaits ievērojami pieaudzis, un dzīvnieki sākuši intensīvi postīt jaunaudzes.
Tiesa, Dienvidlatgales virsmežniecības virsmežzinis Vilmārs Skutelis uzskata, ka, iespējams, pieaudzis stirnu skaits, taču lielo pārnadžu kļuvis pat mazāk. Jāpiebilst, ka Dienvidlatgales virsmežniecībā pēdējo četru gadu laikā ar katru gadu nomedīto dzīvnieku apjomi tikuši palielināti.
“Mūsu apstākļos dzīvnieku skaitu regulē mednieks, jo, ja to atstātu dabiskā pašplūsmā, tad mēs sastaptu, ka pārnadžu būtu ļoti daudz,” stāsta Vilmārs Skutelis, uzsverot, ka mednieki realizē gandrīz visu viņiem atļauto licenču skaitu.
“Mednieki sūdzas, ka dzīvnieku skaits ir pieaudzis. Mūsu novērojumi rāda, ka dzīvnieku skaits ir pieaudzis, arī akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” noformētie akti liecina, ka ir postījumi, bet šajā pēdējā sezonā mēs sākam novērot, ka dzīvnieku skaits samazinās,” stāsta Vilmārs Skutelis.
Tomēr mežinieki uzsver, ka tieši aļņi būs tie, kas, dodoties meklēt sev ierasto barību, nepaies garām arī jaunaudzēm, kur var pamieloties ar priežu un egļu pumpuriem. Ja līdz pavasarim atklāsies, ka aitas vilnas izmantošana ir efektīva metode cīņā ar pārnadžiem, tad, visdrīzāk, tā tiks izmantota arī citviet Latvijā.
Viedokļi
Vitolds Dimpers, Dienvidlatgales reģiona 5. Nīcgales iecirkņa mežkopis
— Jā, es ne tikai esmu dzirdējis par šo metodi, bet mūspusē tā jau tiek lietota eksperimenta kārtā. Kāds mans paziņa, kuram ir daudz aitu, par šo metodi bija dzirdējis Polijā un tagad izmēģina savā privātajā apšu jaunaudzē. Un efekts ir acīm redzams — aļņiem nepatīk ne vilna, ne tās smaka. Turklāt šī metode ir arī lētāka, nekā lietojot smilšu līdzekļus. Par šīs metodes efektivitāti kopumā varēs spriest tikai pavasarī.
Ainārs Martuzāns, mednieku kluba “Irši” mednieks
— Par šādu metodi neko neesmu dzirdējis, bet jaunaudzes kaut kādā veidā jāglābj. Ja mežacūkas principā izzudušas, tad aļņu skaits ir krietni vien pieaudzis, līdz ar to arī noposta jaunaudzes. ◆
