Pagājušās nedēļas nogalē Skrīveros un Aizkrauklē ieradās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. SIA “Skrīveru saldumi” īpašnieki Iveta un Normunds Audziši viņam izrādīja konfekšu, marcipāna un šokolādes ražotni, savukārt Aizkraukles novada domes vadība — vienu no nesen par Eiropas Savienības līdzekļiem remontētajām ēkām — Aizkraukles bibliotēku.
Mazāks PVN sekmētu ražošanu
“Skrīveru saldumos” Dombrovska kungs brīdi varēja aizmirst lielo politiku. Kopā ar Normundu Audzišu viņš mācījās ietīt papīrītī konfekti. Jāteic, viņš to darīja ar lielu rūpību. Dienā pieredzējusi tinēja iesaiņojot sešus tūkstošus konfekšu, premjers pāris minūtēs — sešas.
Pēc tikšanās “saldās” daļas Audziša kungs vēlējās no premjera uzzināt jaunāko nodokļu jautājumā. Ministru prezidents atbildēja, ka jau izdarītajai izmaiņai pievienotās vērtības nodoklī no 1. janvāra par vienu procentu samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokli. No 2014. gada — vēl par 2 procentiem, un 2015. gadā šis nodoklis būs vairs tikai 20%.
SIA vadītāju priekšlikums bija turpināt samazināt PVN pārtikai, kas ražotājiem ļautu attīstīties. Tam būtu nepieciešams vienoties ar pārējām Baltijas valstīm, lai atšķirība nebūtu pārāk liela. Nelielas izmaiņas būs saistītas ar neapliekamo minimumu, bet, lai tas sasniegtu 90 latu mēnesī, līdz tam vēl tālu. Nedaudz situāciju varētu uzlabot minimālās algas palielināšana.
Iveta Audziša norādīja, ka ražotāji Latvijā nonākuši absurdā situācijā, jo visas pamatizejvielas jāiepērk ārzemēs. Pat sviestu, kuru taču Latvijā ražo, Polijā var iegādāties lētāk.
Aizkraukles bibliotēkas vadītāja Valentīna Laizāne Ministru prezidentam un pavadošajai delegācijai izrādīja pieaugušo, bērnu bibliotēku un lasītavu. Pēc pārbūves bibliotēkas telpas kļuvušas plašākas. Lasītavā premjers bija patīkami pārsteigts par oriģinālo apgaismojuma risinājumu. Laizānes kundze atbildēja, ka ir lasītāji, kuriem spilgtā griestu gaisma traucē, tāpēc to katrs pats var ieslēgt vai izslēgt.
Darbaspēka migrāciju atbalstīs
Ministru prezidents atbildēja arī uz dažiem “Staburaga” jautājumiem.
— Acīmredzot jūs neesat māņticīgs, ja vizītē esat devies piektdienā, 13. datumā?
— Kamēr par valsts brīvdienu tā nav izsludināta, jāstrādā arī šādā datumā! Dienas grafiks ir tik blīvs — jāpaspēj apmeklēt daudzus objektus, un sākums bija autoceļa E22 posma Tīnūži — Koknese būvniecības gaitas novērtējums.
— Projekts, šķiet, ir iestrēdzis?
— Iestrēdzis nav, bet kavējas. Tas saistīts ar divām problēmām. Viena — zemesgabalu atpirkšana, jo ar dažiem to īpašniekiem neizdodas vienoties. Otra problēma — ar vairākiem būvniekiem nācies lauzt līgumu, jo netika galā ar tām saistībām, kuras paši bija uzņēmušies. Kopumā projekts virzās uz priekšu, un līdz 2013. gada oktobrim lielākā daļa darbu būs padarīti.
— Par reģionālo darbaspēka mobilitātes programmu. Kā vērtējat šādu ideju un vai tas nozīmē, ka tādējādi mazapdzīvotas vietas paliks pavisam tukšas?
— Tā ir jauna Labklājības ministrijas ideja, un tā tiek padziļināti pētīta. Programmā ir divas savstarpēji pretrunīgas lietas. No vienas puses, ir reģioni, kur uzņēmēji nevar attīstīt savu darbību tāpēc, ka trūkst vietējā darbaspēka. Un tajā pašā laikā citviet ir augsts bezdarba līmenis, bet darba vietu nav. No otras puses, nedrīkst pieļaut situāciju, ka teritorijas burtiski tiktu iztukšotas. Līdz šim mobilitāte izpaudās citādi — ar aizbraukšanu no Latvijas. Ideja tiek vērtēta, tajā ir pretruna, bet pilnībā to atmest nevar.
— Vai plānots palielināt finansējumu pašvaldībām ceļu kopšanā?
— Piešķiramā summa noteikti nebūs mazāka. Vasaras sākumā valdība jau pieņēma lēmumu par papildu naudas piešķiršanu pašvaldību, kā arī valsts nozīmes ceļu remontiem. Budžeta grozījumos šie līdzekļi ir iekļauti. Arī Latgales attīstības programmā papildu līdzekļi ceļu kopšanai un remontam atvēlēti. Protams, vienmēr var diskutēt par to, kā naudu sadalīt, kuram piešķirt vairāk, bet Latgales attīstības programma nevienam jau paredzētos līdzekļus nav atņēmusi. No krīzes pakāpeniski attopamies, un finansējums pamazām pieaugs.
Būvnieku alkatība
apslāpēta
— Kā, jūsuprāt, jārīkojas ar pašvaldību vadītājiem, kuri uzskata, ka viņu darbs ir privāts bizness un iedzīvotājiem gar to nav nekādas daļas?
— Skaidrs, ka pašvaldība ir atbildīga sabiedrībai, tāpat kā valdība, un pašvaldība ir tas varas posms, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem. Viņiem visintensīvāk būtu jāstrādā ar cilvēkiem. Ja rodas problēmas ar atklātības ievērošanu, tās var risināt ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas starpniecību.
— Kādi iespaidi par Skrīveriem, Aizkraukli? Esat te bijis?
— Šī nav pirmā reize. Agrāk te esmu bijis gan privāti, gan kā finanšu ministrs, gan Eiroparlamenta deputāts. Kopumā iespaids ļoti pozitīvs, pilsēta sakārtota, pietiekami labi attīstīta infrastruktūra. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi pašvaldības objektu sakārtošanai ir izmantoti. Cits jautājums, kā Aizkrauklei vērtēt Tīnūžu—Kokneses šoseju, jo arī te ir divi aspekti. No vienas puses, skaidrs, ka liela transporta plūsma būs vēl tālāk no pilsētas. Pārslogota šoseja — viena problēma, bet, ja satiksme novirzās tālāk no pilsētas, arī nav labi.
— Kādus jautājumus pārrunājāt ar Aizkraukles novada domi?
— Viens no būtiskākajiem bija arodskolas remonts. Vadība skolā ir nomainīta, un līdz šim nācās vadīt sarunas ar būvniekiem par absurdajām sodanaudām. Kaut kāda vienošanās panākta. Pirmkārt, lai viņi atsakās no nepamatotajām prasībām. Esam piešķīruši vairāk kā miljonu latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai skolu varētu pabeigt. Pretējā gadījumā šis projekts draudēja iestrēgt, būtu jātiesājas ar būvnieku, un rezultātā ieguvējs nebūtu neviens.
