Kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, katrs vairāk vai mazāk cerēja, ka vismaz kaut kas pozitīvi mainīsies. Un patiesi — līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā latvieši pasaulē kļuvuši iekārojamāki.
Kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, katrs vairāk vai mazāk cerēja, ka vismaz kaut kas pozitīvi mainīsies. Un patiesi — līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā latvieši pasaulē kļuvuši iekārojamāki. Ne jau tikuma vai glītuma dēļ, bet tikai tāpēc, ka nu dzīvojam Eiropas Savienībā!
Kāda paziņa, kura tikai pāris mēnešu strādā Īrijā, paziņoja, ka nupat apprecējusies. “Ak, laikam mīlestība no pirmā acu skata,” paspēju izdvest, līdz viņa īsi paskaidroja: “Kādas muļķības! Viņš man samaksāja tik daudz, cik Latvijā pat pāris gados nevaru nopelnīt. Apprecējāmies, un nu savu vīru redzēšu tikai pēc gada, kad šķirsimies.”
Fiktīvas laulības ir modē — secinu, izlasot ziņu, ka nupat pēc vienas šķirtas un otra laulības mēģinājuma Valsts robežsardze no Latvijas izraidījusi Kongo pilsoni Alfonso. Otrreiz gan iebraucējam latvju meiču neizdevās apprecēt, jo viņš uz savām kāzām netika — līgavaini neizlaida no nelegālo imigrantu pagaidu nometnes Olainē. Turklāt noskaidrots, ka dzimtsarakstu nodaļā pieteikumu laulībām iesniedzis cits cilvēks, kuram vienīgā līdzība ar “līgavaini” ir tumšā ādaskrāsa.
Par naudu var nopirkt daudz ko. Tie, kuriem nauda ir, pērk patvērumu zemē, kurā piedāvā lielākas iespējas. Latvijas pilsonim nu atvērtas citas Eiropas Savienības dalībvalstis — tur var meklēt labāk atalgotu darbu, mācīties augstskolās, un šādas iespējas ir arī laulātajam draugam.
Ko darīt tiem, kuriem naudas nav? Viņus var tikai apbrīnot par drosmi precēties ar Āfrikas, Ukrainas vai citas valsts pilsoni, jo pašiem savā zemē naudu nopelnīt ir diezgan grūti. Kāpēc neizmantot tik vieglu iespēju — fiktīvas laulības — vismaz brīdi padzīvot kā cilvēkam ar naudu kabatā? Tas ir izdevīgāk nekā doties darba meklējumos uz ārzemēm un vēl uztraukties, lai tevi tur neapmāna. Precoties taču var noslēgt laulību līgumu, un tā lieta būšot diezgan droša. Te nepalīdzēs morāle un brīdinājums par “sabojātajiem papīriem”. Kuram gan mūsdienās vairs svarīgi, cik sievas vai vīri bijuši, turklāt pasē laulību var arī nereģistrēt!
Pēdējā laikā Latvijā rīko dažādus pasākumus un dibina iestādes, kurām jārūpējas par ģimenes prestiža paaugstināšanu sabiedrībā. Ne jau ar runām to var panākt, bet ar reālu atbalstu ģimenēm — kamēr valdība to nesaprot, latvieši “naudas āderi” meklē paši. Un Eiropa tur palīdz.
