Nakts no sestdienas uz svētdienu bija nokaitēta līdz baltkvēlei. Bija aprimuši rožainās nākotnes solījumi, kā pēc burvju mājiena beigušās arī dubļu kaujas. Šķiet, pār visu Latviju bija pārklājusies milzu jautājuma zīme — kādi būs 12. Saeimas vēlēšanu rezultāti? Patiesībā jau ar nelielām niansēm tie bija prognozējami. Lai arī “Saskaņa”, kura šajās vēlēšanās nosaukumu papildināja ar vārdiem “sociāldemokrātiskā partija”, balsu skaita ziņā ieguva pirmo vietu, tā tomēr viņiem ir uzvara ar rūgtām mielēm — zaudētas septiņas vietas Saeimā. Uzvaru gan var svinēt koalīcija, taču ne Saeimas priekšsēdētāja un partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Iespējams, viņai šīs vēlēšanas paliks prātā ar atziņu, ka Saeimā ir vieglāk tikt nekā tajā noturēties. Taču, kas zina, ir jau teiciens — ja pa durvīm izmet, var ienākt pa logu. Varbūt viņai liktenis gatavo pārsteigumu un mēs viņu redzēsim ar ministres portfeli. “Palīdziet! Sievai apsolīju apēst savu zeķi, ja Saeimā tiks Sudraba,” šāds ieraksts pēc vēlēšanu rezultātiem parādījās “Facebook”. Nelaimīgais rakstītājs bija aizmirsis, ka ir daļa vēlētāju, kuri vienmēr alkst pēc “valsts glābēja uz balta zirga”. Un tāda šoreiz bija Inguna Sudraba ar savu partiju “No sirds Latvijai”. Politologi viņai gan paredz Zatlera likteni, bet ar sievietēm tomēr ir kā ar bitēm — neko lāgā nevar zināt. Kas to lai zina, ja ne Artuss Kaimiņš, vai Latvijas Reģionu apvienība pārvarētu 5 procentu barjeru? Šī odiozā persona “bez bremzēm” gan, šķiet, vairāk ievēlēta tāpēc, lai Saeimā vēlētāji laiku pa laikam varētu noskatīties kādu “šovu”. Nu nešķiet pārāk nopietna viņa ideja cīņai ar politiķu “netīriem lēmumiem” — proti, Artuss paredzējis filmēt to pieņemšanu un pēc tam parādīt vēlētājiem. Maz prieka šīs vēlēšanas sagādājušas Repšem un Šleseram. No Saeimā neiekļuvušajām partijām viņu reklāma bija visvairāk pamanāma. Repšes “Latvijas attīstībai” pat nesasniedza 1 procenta barjeru. Viņiem šīs vēlēšanas paliks prātā kā “nodarbe, kas kļuvusi tik dārga, ka pat sakāvei vajag ļoti daudz naudas”. (Vils Rodžers.)
Taču vienā ziņā šīs vēlēšanas pārsteidza — vēlētāju zemās aktivitātes dēļ. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām šīs tomēr bija īpašas. Ņemot vērā pašreizējo starptautisko situāciju un potenciālos apdraudējumus Latvijai, vēlētājiem vajadzēja pierādīt sabiedrības patriotisko noskaņojumu, vēlēt par cilvēkiem, kuri Latviju nelokāmi aizstāvēs gan politiski, gan ekonomiski, gan humanitāri. Taču gandrīz pusei vēlētāju tas bija pilnīgi vienaldzīgi. Tas tikai liecina, ka plaisa starp Saeimu un tautu ir kļuvusi platāka. Ja tautas prāts klibo, tā ir slikta zīme. Un tāpēc 12. Saeimai vissvarīgākais ir atdot Latvijas pilsoņiem ticību Latvijas valstij, demokrātijai, godīgai politikai. Tādu ticību, kāda tā bija, vēlot 1. Saeimu, kad vēlēšanās piedalījās 82% vēlētāju. ◆
