Cik labi gliemezim! Sava māja plecos, un neviens no tās nevar izdzīt. Viņam nekad nebūs jāpiedzīvo situācija, ko Latvijas masu saziņas līdzekļos raksturo ar vienu vārdu: “Šoks!”.
Cik labi gliemezim! Sava māja plecos, un neviens no tās nevar izdzīt. Viņam nekad nebūs jāpiedzīvo situācija, ko Latvijas masu saziņas līdzekļos raksturo ar vienu vārdu: “Šoks!”.
Koncertzāle “Ave sol” mainījusi īpašnieku — tā vairs nepieder Rīgas pilsētai, bet gan Latvijas pareizticīgo baznīcai. Īpašnieku maiņa vienai vai otrai ēkai pēdējos desmit gados gan nav nekas īpašs. Šokējošākais tas, ka par to tikai trešdien uzzinājuši ne vien domnieki, bet arī koncertzālē strādājošie, kuriem baznīcas pilnvarotais pārstāvis atnesis tiesas spriedumu. Par tiesvedību nav zinājis arī Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns. Šogad vien restaurācijas projektā ieguldīts 60 tūkstošu latu. Gada beigās bija jāsāk restaurēt koncertzāli. Nule nācis paziņojums, ka “Ave sol” lietā visi nav bijuši nezinīši — figurē kāds papīrs, kuru parakstījis Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.
Izbrīna fakts, kāpēc gan pareizticīgo baznīca attapusies tikai tagad. Vēl astoņdesmito gadu sākumā Citadeles laukumā, kurā ir koncertzāle, bijušas drupas. Tikai ar Imanta Kokara entuziasmu un par valsts un pašvaldības līdzekļiem izveidota koncertzāle. Tajā notiek vismaz 20 koncertu mēnesī, arī mēģinājumi un dažādas nodarbības.
Pašlaik koris “Ave sol” koncertē Japānā. Dienu pirms izbraukšanas uz tālo zemi arī aizkraukliešiem bija iespēja pārliecināties, ka Latvijai ir tāda kultūras pērle — kamerkoris “Ave sol”. Tā nosaukums tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “Esi sveicināta, saule!”. Koris nav tikai Rīgas kolektīvs, tas neapšaubāmi ir Latvijas kultūras vizītkarte pasaulē.
Kā asas rīkstes ir vārdi, ko pa tālruni no Japānas par radušos situāciju teica diriģents Imants Kokars: “Mani tas nepārsteidz, jo tādas lietas jau var notikt tikai Latvijā!”. Varbūt arī mūsu valstij vajadzētu izdomāt kādu skanīgu nosaukumu, piemēram, “Prātiņ, nāc mājās!”.
