Latvijas pievienošanās eirozonai bija viens no galvenajiem sarunu tematiem, ko pārrunāja Latvijas reģionālo laikrakstu žurnālisti, viesojoties Briselē, apmeklējot Eiropas Komisiju (EK) un tiekoties ar Latvijas Eiroparlamenta deputātiem.
Reģionālie žurnālisti, viesojoties Eiropas Komisijā, tikās ar Ekonomikas un monetāro lietu ģenerāldirektorāta pārstāvi Gati Eglīti, kurš informēja par iespējamajiem ieguvumiem, Latvijai pievienojoties eirozonai, Antonu Javceku, kurš stāstīja par Slovākijas pieredzi, bet Igaunijas pieredzi atklāja Baudoinu Laminu. Eiro ieviešanas jautājums bija arī viens no sarunu tematiem, tiekoties ar Latvijas Eiroparlamenta deputātiem Sandru Kalnieti, Robertu Zīli, Ivaru Godmani un Kārli Šadurski.
Būt pie galda un
lemt
“Praksē eiro mēs uzticamies jau sen,” pārliecinoši teica Eglīša kungs, aicinot atcerēties kaut vienu gadījumu, kad Latvijas iedzīvotāji, baidoties par naudas devalvāciju, būtu steiguši savus eiro uzkrājumus mainīt pret citu valūtu. Iestāšanās eirozonā nebūs tik vienkārša — valstij gan jāatbilst Māstrihtas kritērijiem (vērtē cenu stabilitāti, gada vidējo inflāciju u. c.), gan jāsaņem pozitīva atbilde no eirozonas valstīm. “Mazināsies valsts parāda apkalpošanas summa, līdz ar to vairāk naudas paliks valsts budžetā un būs lielākas iespējas palielināt, piemēram, pensijas vai pabalstus,” ieguvumus uzskaitīja Gatis Eglītis.
Latvijā daļa cilvēku joprojām vēlētos paturēt mūsu nacionālo valūtu — latu, bet tikmēr Briselē mūsu eiroparlamentāriešu vidū valda bažas par to, lai Latviju tik tiešām uzņemtu eirozonā. “Latvijā liela daļa domā, ka Eiropai ļoti interesē Latvijas iesaistīšana eirozonā, tā tas nebūt nav. Iestāšanās eirozonā nav tik vienkārša, kā varbūt šķiet, par to mums vēl nāksies pacīnīties,” teica Roberts Zīle. “Visas durvis mums vēl nebūt nav atvērtas.” Zīles kungs atzīst, ka, izvērtējot riskus un ieguvumus, viņš atbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai. Arī Sandra Kalniete atbalsta pievienošanos eirozonai. “Eiro ieviešana Latvijā ir ne tikai ekonomiski, bet arī monetāri, politiski un ģeopolitiski pamatota, ja valsts vēlas, ja tā var teikt, būt pie tā galda, kur tiek lemts par nozīmīgiem jautājumiem,” uzskata Kalnietes kundze.
Ikviens vēlas būt
neatkarīgs
Par daļēju Latvijas suverenitātes zaudēšanu, pievienojoties eirozonai, Antons Javceks norādīja, ka Latvijā lats jau kopš 2005. gada ir piesaistīts eiro un monetārā politika ir atkarīga no Eiropas Centrālās bankas.
“Iestāšanās ES nozīmē arī suverenitātes zaudēšanu, turklāt vienprātību un demokrātiju 27 valstu savienībā panākt grūti,” par suverenitāti viedokli pauda Džo Vanderkapellens, EK pārstāvis. “Kurai valstij gan patīk zaudēt suverenitāti un ļaut svarīgos jautājumus par tirdzniecību, lauksaimniecību, monetāro vai fiskālo politiku un citu izlemt tās vietā?” Viņš uzsvēra, ka eirozonas lielākās raizes rada tas, ka valstis katra paļaujas tikai uz sevi. “Lai aizsargātu savas intereses, ir jāmeklē sabiedrotie, jāgūst citu valstu atbalsts,” domā Džo Vanderkapellens. “Ikvienai valstij, vienalga, vai tā ir valsts ar senu vēsturi vai tikai nesen atguvusi neatkarību, gribas būt neatkarīgai un suverēnai, pieņemt lēmumus pašai.”
Cenas pieauga
pakalpojumu jomā
Slovākijā eiro ieviesa pēc tā saucamās “lielā sprādziena teorijas” — divas nedēļas varēja norēķināties abās valūtās, bet pēc tam naudu mainīt varēja bankās. Bet kā ar cenu kāpumu saistībā ar eiro ieviešanu? Maltā, Kiprā un Slovēnijā pēc eiro ieviešanas inflācija bija ap 0,3%. Cenu pieaugums galvenokārt bija vērojams pakalpojumu sektorā — restorānos, kafejnīcās, veselības aprūpes jomā, transporta pakalpojumos. Lai novērstu negodīgu cenu palielināšanu, pastiprināta uzmanība tika pievērsta cenu attīstībai. “Tika izstrādāts ētikas kodeksa projekts, kuru parakstīja 16 tūkstošu uzņēmumu un iestāžu, apņemoties nepaaugstināt cenu ļaunprātīgi,” stāsta Javceka kungs. “Nepilnu pusgadu pirms eiro ieviešanas cenām bija jābūt norādītām abās valūtās, lai iedzīvotāji var salīdzināt, vai netiek paaugstināts kurss. Patērētāju asociācija regulāri veica cenu monitoringu, internetā publicēja “melno” sarakstu, kur bija norādīti uzņēmumi, kas pieķerti nepamatotā cenu palielināšanā.”
Jau kopš februāra Latvijā Ekonomikas ministrija sāka cenu monitoringu aptuveni 100 preču grupām. Tas, ieviešot eiro, novērsīs pēkšņu cenu kāpumu. Vēl kāds interesants aspekts, uz ko norādīja vairāki runātāji: salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir īpatnēja situācija — lats ir vērtīgāks par eiro. Visās pārējās eirozonas valstīs situācija bija pretēja. Taču Latvijā šī iemesla dēļ varētu šķist, ka līdz ar eiro ieviešanu palielinājušās cenas, piemēram, prece, kas maksājusi vienu latu, maksās aptuveni vienu eiro un 40 centu.
Populārs projekts
Kad žurnālisti gribēja zināt, kā Slovākijā atteikšanās no nacionālās valūtas noritēja emocionālajā aspektā, atbildētāji pauda izbrīnu, sakot, ka šādas problēmas neesot bijis. “Eiro ieviešana mūsu valstī bija populārs projekts, negatīvi noskaņota bija trešdaļa iedzīvotāju,” uzsvēra Javceka kungs.
“Politika ir prāta, nevis sirds jautājums,” par šo jautājumu savu viedokli pauda Roberts Zīle. “Nau-
da — tas nav karogs. Jādomā loģiski. Ja notiek kādi satricinājumi, tad cilvēki steidz mainīt naudu no latiem uz stabilāku valūtu un emocionālā puse vairs nav tik nozīmīga.” Zīles kungs, lai arī atzina, ka eirozona “nav labākajā veselības stāvoklī,” un to, ka Grieķija, Kipra, Portugāle “darīs visu, lai tās no eirozonas neizslēdz”, tomēr uzskata, ka Latvijai ir jāpievienojas eirozonai.
Savukārt Ivars Godmanis atklāj, ka Latvijas dalībai eirozonā nesimpatizējot tās sabiedrotā lauksaimniecības jautājumos — Francija. “Viņu atbalsts būs tad, kad viņi nevarēs neatbalstīt,” lakoniski pauda Godmanis. “Kas ir eiro pretinieki Latvijā? Opozīcija. Loģiski, ja valdība ir par, tad viņiem jābūt pret. Vienīgi manipulācija ar sabiedrības prātiem ir deklarēšana, ka “esam lata aizstāvji, nevis eiro pretinieki”.”
