Aizvadītajā nedēļā bija tādi notikumi, kuri lika padomāt par mūsu dzīvi, cilvēkiem un viņu savstarpējām attiecībām.
Aizvadītajā nedēļā bija tādi notikumi, kuri lika padomāt par mūsu dzīvi, cilvēkiem un viņu savstarpējām attiecībām.
Skatījos Aizkraukles vietējās televīzijas raidījumu par kārtību un tīrību pilsētā. Jautājumi bija dažādi — par lietām, kas jānokārto, un ierosinājumi, ko vēl var darīt, lai pilsēta būtu kārtīga, patīkama un skaista. Bija arī pāris pateicību par paveikto. Taču bija arī pieprasoši un naidīgi jautājumi — sak”, mēs maksājam, bet kārtības koplietošanas telpās nav, neviens tās neuzkopj, neviens nerūpējas, lai netrokšņotu. Taču tajā pašā laikā tiek aizmirsts, ka, dzīvojot privatizētā dzīvoklī, jārūpējas par ideālu kārtību un tīrību ne tikai savā mājā, bet arī jāpaskatās, kāda ir durvju priekša. Mēs ar kaimiņieni pārmaiņus mazgājam kāpnes, taču pēc brīža tās jau piemētātas ar papīriem un saulespuķu sēklām. Rokas nolaižas. Nesaprotu, kā to izskaidrot. Atceros, mans pienākums bērnībā bija katru sestdienu uzkopt istabas un arī noslaucīt pagalmu un visas taciņas.
Mums visiem naktīs gribas klusumu, taču paši to neievērojam — nakts klusumu pārtrauc skaļa mūzika, necenzēti vārdi, plīstošas pudeles. Nākamajā rītā var padomāt, ka pāri pilsētai traukusies viesuļvētra.
Domāju, ka visa pamatā ir ģimene — tās izvirzītās prasības, ģimenes locekļu attieksme pret kārtību un disciplīnu. Parasti visā vaino skolu un skolotājus, bet bērns uz skolu atnāk kā ģimenes spogulis, un skolotājiem ir grūti labot iesakņojušās kļūdas. Kā būs tad, kad tagadējais jaunietis sāks darba gaitas un vajadzēs atbildēt par savu rīcību?
Gaišākais brīdis aizvadītajā nedēļā — man bija iespēja pabūt Turaidā un vērot Dainu kalnā izveidoto sauli, no kuras uz visām pusēm stiepās balti, oranži, dzelteni, zili un sarkani stari. Ļaužu tūkstoši ar ziediem nāca un nāca. Neievērojot lietu, cilvēki priecājās par ziedu krāšņumu. Ieradās prezidente — ļoti vienkārša, viņai no aizkustinājuma iedrebējās balss.
Mēs visi zinām, cik ļoti latvieši mīl ziedus un dāvina tos mīlētiem un cienītiem cilvēkiem.Turaidā izpaudās tautas vienotība un mīlestība pret cilvēku, kurš godīgi, ar visu sirds degsmi kalpojis savai tautai un dzimtenei.
Ir pārliecība, ka Dainu kalnā ziedu saule mirdzēs vēl ilgi, apliecinot tautas vienotību svarīgos valsts notikumos, un palīdzēs latviešiem apzināties savu vērtību un spēku.
