Pēc tam, kad Valsts prezidents Egils Levits izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sākusi darbu pie normatīvo aktu izstrādes, kas saistīti ar pašvaldību reformu. Pagājušajā nedēļā “Staburagam” bija iespēja tikties ar ministru Juri Pūci, lai iztaujātu par turpmāko reformas gaitu.
Ministrs norāda, ka reforma mainīs gan pašvaldību struktūru, gan novadu robežas, par ko Saeimā, apspriežot likumprojektu, bija vislielākās diskusijas. Taču tas paredz arī citas būtiskas izmaiņas un nosaka virkni uzdevumu valdībai, Saeimai un pašvaldībām, kas jāveic, gatavojoties reformai.
Viens no veicamajiem uzdevumiem ir vairāku likumu izstrāde un grozījumi jau esošajos normatīvajos aktos. Ministrija apkopojusi, ka izmaiņas nepieciešamas 65 likumos un 121 Ministru kabineta (MK) noteikumos. Ministrija strādā pie jaunā Pašvaldību likuma, kur būs paredzēti mehānismi iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai — tajā skaitā pienākums pašvaldībām veidot iedzīvotāju valdes vietējo kopienu interešu pārstāvniecībai. Tās būtu konsultatīvas un varētu izskatīt vietējas nozīmes jautājumus, iesniegt pašvaldības domei lēmumprojektus, kā arī iesaistīties lēmuma par pašvaldības līdzdalības budžeta izlietošanu pieņemšanā.
Tāpat ministrija turpinās strādāt pie regulējuma, kas noteiks valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai izveidoto administratīvo reģionu statusa un darbības nosacījumus. Šobrīd norisinās diskusija par valsts un pašvaldību kopīgi veicamajiem uzdevumiem un funkcijām, lai administratīvo reģionu ietvaros veidotu valsts un pašvaldību kopīgas iestādes. Septembrī ministrija virzīs ziņojumu MK par konceptu reģionu darbības uzlabošanai, kurā tiks apskatīts gan reģionu funkciju jautājums, gan reģionu robežu jautājumu iespējamās izmaiņas.
Līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām ir aptuveni gads, lai pašvaldības sagatavotos apvienošanās procesam un pilnveidotu savu darbību. Pašvaldībām kopā būs jāizstrādā jaunās administratīvās struktūras projekts. Šim mērķim ministrija paredzējusi gan finansējumu novadu apvienošanās projektu un plānošanas dokumentu izstrādei, kā arī vienreizēju dotāciju papildu izmaksu segšanai, gan metodisku atbalstu pašvaldībām apvienošanās procesā un pārvaldes organizēšanā lielākos novados. Metodisko materiālu ministrija izstrādās līdz septembrim, tajā paredzot labās prakses vadlīnijas pašvaldību apvienošanās organizēšanai, kā arī pārvaldes nodrošināšanai lielākos novados. Līdz decembrim pašvaldību domēm būs jāsanāk uz deputātu kopsapulci.
— Vai administratīvie reģioni aizstās plānošanas reģionus, un vai varētu mainīties šo reģionu robežas, mainot novadu reģionālo piederību?
— Saeima izšķīrās šo līmeni pārdēvēt par administratīvajiem reģioniem un tās būs institūcijas, kuras veidos uz plānošanas reģionu bāzes. Tie būs valsts un pašvaldību kopējo funkciju īstenotāji, kas veidos kopīgu pārvaldību, kurā lēmumu pieņemšanā piedalīsies gan valsts, gan pašvaldības. Mūsu uzdevums ir identificēt šīs funkcijas un par to vēl būs jālemj likumprojekta sagatavošanas gaitā. Sagaidu, ka par to būs plašas diskusijas. Noteikti ir jāsaglabā reģionu attīstības padomes, kurās darbojas visu reģiona novadu vadītāji.
Atsevišķs jautājums būs par reģionu robežām. Piemēram, Pierīgas Plānošanas reģions sākas Kandavā un beidzas Alojā, taču šīs pašvaldības nekas nesaista. Tāpēc, diskutējot par administratīvajiem reģioniem, bija skaidrs, ka šādu reģionu noteikti nevajadzētu saglabāt. Būtu jākoncentrējas uz teritoriju, kur patiešām ir kopīgas problēmas un intereses. Līdz ar to, salīdzinot ar plānošanas reģionu robežām, administratīvo reģionu robežu plānojumā izmaiņas būs. Mēs to šobrīd pētām un vērtējam, ņemot vērā administratīvo iedalījumu, kāds apstiprināts Saeimā.
— Aizkraukles novadā, kas ir Zemgales Plānošanas reģionā, Daugavas labā krasta pašvaldības, piemēram, Koknese un Pļaviņas, allaž uzsvērušas, ka ir vairāk piederīgas Vidzemei nekā Zemgalei.
— Šīs pašvaldības savlaik pašas izvēlējās iekļauties Zemgales Plānošanas reģionā. Tas bija brīvprātīgs process. Ja runājam par robežām, tad Saeimā ļoti emocionāli un asi tika disktutēts par to, kāda ir administratīvo robežu sakritība ar kultūrvēsturisko novadu robežām. Te kā piemēru var minēt arī Aizkraukles novadu, jo daļa pašvaldību izteica vēlmi veidot Sēlijas novadu. Bet nekur jau nav strikti kartē iezīmēts, kur beidzas Zemgale un sākas Sēlija. Tāpat nav robežstabiņu vietā, kur beidzas Kurzeme un sākas Zemgale. Dažādos laikos šīs robežas bijušas mainīgas. Starp citu, Latvijā ir seši novadi, kuri ir abos Daugavas krastos. Sākot no Ogres līdz Augšdaugavas novadam, šis jautājums ir vērtējums, kurā teritorijā tad tam būt. Saeimas aicinājums bija iezīmēt robežas, kurā teritorijā katram novadam būt. Es aicināju to nedarīt, veltot tam atsevišķu diskusiju un dodot iespēju jaunajiem novadiem pašdefinēties, saglabājot kaut kādu loģisku jēgu, nevis noteikt to no augšas. Jāskatās, lai tas būtu arī racionāli, lai novadiem būtu kopīgas intereses un kopīgas problēmas, ko risināt, un nepadarītu šo teritoriju neloģisku, kā, piemēram, tas pats pieminētais Pierīgas reģions.
— Pastāstiet vairāk par vietējo kopienu iesaisti pašvaldības darbā un lēmumu pieņemšanā! Kā tas izpaudīsies, un ko nozīmē šīs kopienu valdes novadu pagastos un pilsētās?
— Tas nebūs kaut kāds jauns pašvaldības tipa veidojums vai, kā daži saka, — nulltais līmenis. Nekādas jaunas pašvaldības veidotas netiks. Taču tās ietvaros vietējās kopienas varēs veidot valdes un pašas lemt kaut kādus likumā noteiktus jautājumus, un vērsties ar saviem priekšlikumiem novada domē. Tie varētu būt jautājumi, kas saistīti ar labiekārtošanu, teritorijas attīstību, budžeta finansējumu konkrētiem mērķiem. Mūsu uzdevums ir Pašvaldību likumā definēt jautājumus, par kuriem varētu lemt šīs vietējās kopienu valdes, kādas būtu to funkcijas, ar ko tās nodarbotos, un jānosaka procedūra, kā tas varētu notikt.
— Bijāt vizītē Jēkabpilī, kur tikāties ar visiem topošā novada pašvaldību vadītājiem. Vai dosieties uz visiem jaunveidojamajiem novadiem?
— Nekādā izskaidrojošā tūrē pa novadiem neesam plānojuši doties. Jēkabpils novada pašvaldības pie mums vērsās ar lūgumu satikties, uz ko atsaucāmies.
Esam atvērti šādiem pasākumiem un gatavi skaidrot un stāstīt par reformas gaitu. Tas ir mūsu ikdienas darbs. Jautājumus no pašvaldībām un arī no cilvēkiem par pašvaldību darbu saņemam un atbildes gatavojam katru dienu. Šobrīd aktuāls ir jautājums par kopīgu institūciju veidošanu. Gatavojam metodiskos materiālus pašvaldībām par apvienošanās procesu, kurus prezentēsim septembrī.
— Pašvaldības šobrīd aktīvi iesniedz pieteikumus valsts aizdevumiem infrastruktūras sakārtošanai, ir pašvaldības, kuras vēlas aizņemties vairākus miljonus eiro. Vai ministrija vērtē šos pieteikumus un arī to atmaksas iespējas?
— Gribu atgādināt, ka nauda, kam tagad piesakās pašvaldības, nav domāta kaut kādu pašvaldības problēmu risināšanai, bet gan ekonomikas sildīšanai pēckrīzes periodā — lai cilvēkiem būtu darbs un maize. Likumā noteikts, ka pašvaldību aizņēmumu apjoms nedrīkst pārsniegt 20% no budžeta. Finanšu ministrija un Valsts kase tam strikti seko līdzi, un nav nevienas pašvaldības, kura būtu pārsniegusi šo apjomu vai būtu tuvu tam. Katrā ziņā tādu lielu disbalansu starp aizņēmumu projektiem un pašvaldību finansiālajām iespējām neesmu novērojis. Līdz šim esam vērtējuši visus aizņēmumu pieteikumus, lūdzot pamatot ieguldījumus. Pamatā tie visi ir racionāli lēmumi, izņemot dažus, kas vispār neatbilda noteiktajiem aizdevumu mērķiem un kritērijiem. Ir cita lieta, ko esmu novērojis, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc šī reforma ir vajadzīga. Aktīvākās pašvaldības, kas pamatā ir vienas un tās pašas, regulāri sniedz dažādus projektus. Tas nozīmē, ka tajās ir labas attīstības nodaļas, kvalificēti projektu vadības un finanšu speciālisti, kas spēj sagatavot un aizstāvēt labus pieteikumus. Savukārt ir pašvaldības, kurās nekā tāda nav, un tā jau ir tā problēma, kas veicina šo nevienlīdzību, bremzē novadu attīstību un ekonomisko aktivitāti. Žēl, ka tām pašvaldībām, kurās ir ierobežoti resursi, ir grūtības iesniegt tos projektu pieteikumus. Nemāk, nav pieredzes, iemaņu, biežāk gadās kļūdas. Daudzos pieteikumos konstatējām aprēķinu kļūdas, un tas liecina par kompetences trūkumu.
— Kā reformas gaitu varētu ietekmēt vairāku pašvaldību lēmumi vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu likumu?
— Mēs, tāpat kā jūs, pagaidām tikai ziņu aģentūrā LETA lasām par to, ka kāda pašvaldība pieņēmusi lēmumu vērsties Satversmes tiesā. Tā vēl nav pieņēmusi nevienu lēmumu par lietas ierosināšanu. Tiesā iesniegtās prasības juridiski nekādā veidā neietekmēs procesa gaitu. Pieredze rāda, ka līdz Satversmes tiesas spriedumam varētu tikt aptuveni gada laikā no prasības iesniegšanas brīža, taču visu šo laiku ir jāpilda likuma prasības, jo tas ir stājies spēkā un ir saistošs visiem. Politiski, protams, šajā jautājumā emocijas ir sakāpinātas. Taču tajā pašā topošajā Jēkabpils novadā, kur Salas novada pašvaldība lēmusi vērsties Satversmes tiesā, notiek savstarpējas sarunas par reformas procesu. Nav tā, ka viņi nerunātu un nesadarbotos ar pārējām pašvaldībām. Esmu apbraukājis visas pašvaldības un redzu, ka vairumā gadījumu domju deputātiem nav problēmu sadarboties un meklēt kopīgus risinājumus, pat ja viņiem nepatīk konkrēts reformas piedāvājums vai Saeimas lēmums.
Līdzīga situācija bija pirms desmit gadiem iepriekšējās reformas laikā, kad vairākas pašvaldības vērsās Satversmes tiesā. Tā ļoti detalizēti vērtēja procedūru pirms apvienošanās, arī Pašvaldību hartā noteikto prasību veikt konsultācijas ar sabiedrību. Īstenojot šo reformu, lēmumu sagatavošanas laikā esam ievērojuši visus nosacījumus. Notika konsultācijas visās pašvaldībās, arī Saeima pirms otrā lasījuma uzklausīja visas pašvaldības. Tām, kuras piedāvāja dažādus alternatīvos variantus, viedoklis tika prasīts atkārtoti, bija iespēja izteikties klātienē, piedalījās gan pašvaldību pārstāvji, gan iedzīvotāji. No šī viedokļa raugoties, procedūra noteikti bija ievērota. Tika ievēroti arī kopīgie principi, pēc kuriem veidotas pašvaldību teriorijas. Tāpēc jūtamies diezgan droši par Staversmes tiesas lēmumu.
— Iedzīvotājus reformas dēļ satrauc jautājums, kā valdība plāno novērst nomaļu iztukšošanos, arī skolu tīkla nākotne? Ja pagastā tiek likvidēta skola un bērnam uz to jābrauc 50 kilometru, ģimene ar laiku no šāda pagasta aiziet.
— Starp citu, jau šodien liela daļa iedzīvotāju savus bērnu ved uz skolu 30 un 40 kilometrus situācijā, kad skola ir pašu pagastā. Un tas ir tikai izglītības kvalitātes atšķirības dēļ. Manuprāt, šis faktors vairāk sekmē nomaļu efekta veidošanos nekā skolu tīkla reforma. Nav jēgas uzturēt vidusskolu ar 30 bērniem, jo ne skolotāji var saņemt normālu algu, ne ir iespējas ieguldīt attīstībā. Vecāki savu izvēli izdara, domājot par bērnu interesēm. Protams, ar laiku viņi arī paši pārceļas tuvāk bērnu skolai. Nedomāju, ka mākslīgi uzturot publiskas institīcijas, laukos saglabāsies dzīvība. Tas ir modelis, ko mēs Latvijā masveidā esam īstenojuši, bet cilvēki, kuriem ir motivācija, negrib laist savus bērnus sliktās skolās, iet pie slikta ārsta un izmantot sliktus sociālos pakalpojumus. Mana atbilde ir — lai cilvēkus noturētu kādā vietā, ir jānodrošina labi pakalpojumi. Un, lai tos nodrošinātu, nepieciešama zināma centralizācija un iespēja algot labus speciālistus. Tikai svarīgi saprast, kā šie labie pakalpojumi būs pieejami tiem cilvēkiem, kuri nedzīvo novada centrā. ◆
Uzziņa
◆ Topošajā Aizkraukles novadā iekļauts Aizkraukles, Skrīveru, Kokneses, Pļaviņu, Jaunjelgavas un Neretas novads ar administratīvo centru Aizkrauklē.
◆ Kopējais jaunā novada iedzīvotāju skaits — 30 tūkstoši. Iedzīvotāju skaita ziņā tas būs 19. lielākais Latvijā.
◆ Platība — 2273 kvadrātkilometri. Šajā ziņā tas būs 13. lielākais Latvijā.
◆ Uzņēmējdarbības radītās pievienotās vērtības apjoma ziņā
(163 miljoni eiro) — 11. lielākais valstī. Rēķinot uz 1 iedzīvotāju (5,4 tūkstoši eiro) — 6. vietā valstī.
◆ Sākot darboties jaunajai Aizkraukles novada pašvaldībai, tajā būs 14 vispārizglītojošās skolas un 14 bērnudārzi.
◆ Pašvaldību vēlēšanas, kad vēlēsim jaunā Aizkraukles novada domi, būs 2021. gada 5. jūnijā.
Topošā Aizkraukles novada pašvaldības jau šobrīd sadarbojas šādās jomās:
◆ Aizkraukles Izglītības pārvalde (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Skrīveru novadu pašvaldības)
◆ Aizkraukles novada Sporta skola (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru novadu pašvaldības)
◆ Aizkraukles sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Skrīveru novadu pašvaldības)
◆ SIA “Vidusdaugavas SPAAO” (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru novadu u. c. pašvaldības)
◆ Aizkraukles pilsētas bibliotēka — reģiona galvenās bibliotēkas funkciju veikšana (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Pļaviņu, Skrīveru novadu pašvaldības)
◆ Kokneses apvienotā pašvaldību būvvalde (Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru novadu pašvaldības)
Avoti:
VARAM iesūtītās pašvaldību anketas, 2019. gads; pašvaldību mājaslapas
