Zemkopības ministrija nākamajā gadā prioritārajām lietām vēlas tērēt 21,3 miljonus latu. Lielāko daļu naudas ministrijas ierēdņi grib lietot jaunu institūciju un reģistru izveidei, pamatojot to ar virzību uz Eiropas Savienību.
Zemkopības ministrija nākamajā gadā prioritārajām lietām vēlas tērēt 21,3 miljonus latu. Lielāko daļu naudas ministrijas ierēdņi grib lietot jaunu institūciju un reģistru izveidei, pamatojot to ar virzību uz Eiropas Savienību.
Spriežot pēc ieplānoto darbu apjoma un rakstura, rodas sajūta, ka Zemkopības ministrija radīta vakar vai aizvakar. Amatpersonas vēlas tērēt pasakainas naudassummas, lai veidotu reģistru mājlopu uzskaitei, kā arī cita veida ar lauksaimniecību saistītas statistikas krāšanai.
Zemnieki jau tā sūdzas, ka regulāri jāiesniedz milzums atskaišu par visu, kas ir saimniecībā. Ierēdņi nemitīgi pārbauda hektāru un mājlopu skaitu.
Diemžēl visa šī informācija bieži vien pazūd kā akacī. Lai iegūtu kādu lauksaimniecības situāciju raksturojošo skaitli, gan man, gan kolēģiem bieži vien vieglāk piezvanīt saimniecību, kuras interesē, vadītājiem un pašiem veikt vienkāršus aprēķinus, nevis mēģināt saņemt informāciju no atbildīgajiem dienestiem, kuri lielākoties atgaiņājas ar sarežģītām instrukcijām.
Ministrijas amatpersonas domā par arvien lielāka birokrātiskā aparāta veidošanu, nevis pilnvērtīgi izmanto esošo. Pašlaik Zemkopības ministrijā ir 13 departamentu, katram no tiem trīs, četras apakšnodaļas, kurām ir vēl sīkākas apakšvienības. Darbojas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs, katrā rajonā ir reģionālo lauksaimniecības pārvalžu nodaļas. Te nu mēs absolūti neatpaliekam no Eiropas, jo arī Eiropas Savienības dalībvalstīs lauksaimniecības funkcionāru nav mazāk.
Frāze: „Bez tā mums Eiropas Savienībā netikt…” bieži vien ir tikai atruna, lai iegūtu naudu, bet vajadzētu pieciest. Īpaši šobrīd, kad valdība nespēj sabalansēt 2003. gada budžetu un svarīgs ir katrs ietaupītais miljons. Bet vienmēr jau var cerēt, ka to izdarīs kāda cita ministrija.
