Sestdien, 28. septembrī, pulksten 12 Kokneses evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks svētku dievkalpojums, veltīts baznīcas 315 gadu jubilejai.
Sestdien, 28. septembrī, pulksten 12 Kokneses evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks svētku dievkalpojums, veltīts baznīcas 315 gadu jubilejai. Kopā ar draudzi būs arī arhibīskaps Jānis Vanags.
Rēķinot cilvēka mūžos, baznīca pieredzējusi piecu paaudžu dzīvi. Dievvārds gan Koknesē sludināts jau krietni senāk.
Vēstures avoti liecina, ka Koknese ietilpusi tajā apgabalā, kur 12. gadsimtā darbojušies krievu pareizticīgās baznīcas priesteri. 1208. gadā novadu pakļāvuši vācieši, un jau pēc diviem gadiem Koknesē bijusi draudze ar saviem zemes īpašumiem priesteru iztikai. Pils apkārtnē izveidojusies maza pilsētiņa, kurā uzcelta mūra baznīca. Tā nosaukta Svētā Pāvila vārdā un rakstos pirmo reizi minēta 1326. gadā. Kad pils baznīca karos iznīcināta, draudze izmantojusi Svētā Pāvila baznīcu, kura pēc kāda laika nojaukta, jo bijusi pārāk tuvu nocietinājumiem. Nojauktās baznīcas akmeņi izmantoti jaunajā baznīcā, kura celta no 1679. līdz 1687. gadam.
Baznīcai bijis koka tornis, salmu jumts, bet nav bijis grīdas. Altāra telpā pēdējā atdusas vieta bija muižniekiem. 1819. gadā baznīca paplašināta (336 sēdvietas), piebūvēta sakristeja, bet 1887. gadā uzcelts tornis, pēc 10 gadiem — izbūvēta altārtelpa, ielikti jauni logi. Nesavtīgi baznīcas atbalstītāji bijuši Kokneses muižnieki fon Levenšterni. 1897. gadā lielmāte Elizabete fon Levenšterne baznīcai dāvinājusi profesora E. fon Gebharda gleznu “Kristus apskaidrošana” (1991. gadā gleznu nozaga). Viņa samaksāja arī izdevumus par altāra ozolkoka darinājumu.
Pirmajā pasaules karā baznīcu izpostīja — palika tikai mūri. Dievnamu sāka atjaunot 1915. gadā, un tikai 1929. gada 16. septembrī to varēja iesvētīt. 1935. gadā uzbūvēja ērģeles, kas izmaksāja 11 tūkstošu latu. Prezidents Kārlis Ulmanis to būvei piešķīra četrus tūkstošus latu. Otrā pasaules kara laikā baznīca darbojās bez pārtraukuma, izņemot 1944. gadu, kad te ierīkoja hospitāli. Mirušos apbedīja baznīcas dārzā. 1995. gadā “Daugavas vanagu” organizācija uzlika piemiņas zīmi — krustu.
Pēc Otrā pasaules kara draudzei atsavināja mācītājmuižu, tur ierīkoja dzīvokļus. Baznīcai bija jāmaksā lieli nodokļi, kurus draudzes locekļi nevarēja nokārtot. Kopš 1965. gada dievkalpojumi vairs nenotika. Baznīcā izlauza solus un ērģeles. Galīgi no izpostīšanas to pasargāja Stučkas vēstures un mākslas muzejs, kurš te darbojās padomju varas gados. Līdz ar to baznīca pārtapa par savdabīgu kultūras centru un šo tradīciju turpina vēl šobaltdien — te bieži notiek koncerti un arī izstādes.
Luterāņu draudze ir vecāka par baznīcu. Koknese bijusi viena no pirmajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kur sludināts evaņģēliskā garā. Kopš 1550. gada sludinājuši vairāk nekā 20 mācītāju. Iespējams, visgrūtākais darbs bijis mācītājam Valdim Baltrukam. Dievvārdu viņš te sludina kopš baznīcas iesvētīšanas 1989. gadā.
