Šodien draugu un radu pulkā 20. dzimšanas dienu svin mazzalvietis Jānis Beņķītis, kurš nupat absolvējis Aizkraukles arodvidusskolu un pēc divām nedēļām sāks studijas Latvijas lauksaimniecības universitātes Tehniskajā fakultātē.
Šodien draugu un radu pulkā 20. dzimšanas dienu svin mazzalvietis Jānis Beņķītis, kurš nupat absolvējis Aizkraukles arodvidusskolu un pēc divām nedēļām sāks studijas Latvijas lauksaimniecības universitātes Tehniskajā fakultātē.
Mazzalve ir Jāņa dzimtais pagasts, tur pabeigta pamatskola. Pēc tam Jānis nolēma reizē ar vidusskolas izglītību iegūt profesiju un iestājās Aizkraukles arodvidusskolā. Diplomā puisim rakstīts, ka viņš ir automehāniķa palīgs—zemessargs, taču Jānim interesē tieši automehāniķa profesija, ar militāro jomu savu dzīvi viņš nedomā saistīt.
Beņķīšu dzimtā visi vīrieši aizrāvušies ar tehniku — gan Jāņa tēvs, gan brālis, kurš arī Aizkraukles arodvidusskolā apguvis to pašu profesiju. Tieši brālis Jāni pamudināja mācīties šajā skolā.
Jānim ļoti patīk braukt ar mašīnu. Jau 17 gadu vecumā viņš pieteicās autovadītāju kursos un piecas dienas pēc 18. dzimšanas dienas saņēma autovadītāja apliecību. Ikdienā viņš ir prātīgs braucējs, bet ar draugiem reizēm mēdz mēroties veiklībā un ātrumā. Draugi, zinot, ka Jānis šo to saprot no mašīnām, reizēm lūdz viņam padomu.
Puisim ir arī sava mašīna, kuras iegādei naudu krājis pats un palīdzējuši vecvecāki, kuri dzīvo Pilskalnes pagastā. Vecvecākiem tur pieder paliela piemājas saimniecība, un Jānis ir galvenais palīgs visos lauku darbos. Vectēvs radis zemi apstrādāt ar zirgu, taču, lai darbi veiktos ātrāk, Jānis dodas tīrumā ar traktoru un kombainu. Ja nepieciešams, labo arī tehniku, ja netiek galā pats, padomu lūdz tēvam.
Šovasar Jānis iestājās Latvijas lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes Inženierzinātņu nodaļā. Puisim palaimējās, jo viņš iekļuva budžeta grupā. “Šī ir pēdējā brīvā nedēļa mājās. Nākamnedēļ jau došos uz Jelgavu, jo dažas dienas pirms studiju sākuma jāpastrādā universitātē. Droši vien būs jāremontē kopmītnes vai auditorijas. Žēl vienīgi, ka tas ir labības novākšanas laikā, nevarēšu palīdzēt vectēvam. Ja nu vienīgi brīvdienās,” piebilst mazzalvietis.
Vai, ieguvis labu profesiju, Jānis domā pārcelties uz galvaspilsētu? “Uz Rīgu mani galīgi “nevelk”, tāpēc arī pēc pamatskolas beigšanas aizgāju mācīties uz Aizkraukli, nevis lielpilsētu. Jelgavā ir citādi, tā ir studentu pilsētā, un tai ir pavisam cita aura. Taču par darba iespējām pēc augstskolas beigšanas vēl grūti spriest, vispirms jāiegūst izglītība,” saka jubilārs.
