Aizkraukles novadā pamazām sakārto atkritumu apsaimniekošanu, panākot, ka līgumu par šo pakalpojumu noslēdz aizvien vairāk privātmāju iedzīvotāju. Kā stāsta Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs, šobrīd problemātiskākā situācija ir tieši vasarnīcu teritorijā “Ziedi”.
Pilsētas iedzīvotāji vairākkārt vērsušies gan novada domē, gan laikraksta “Staburags” redakcijā ar sūdzību, ka atkritumu konteinerus piepilda negodīgi. Apkārtējo privātmāju iedzīvotāji, kuriem nav noslēgts līgums par atkritumu apsaimniekošanu, savā mājsaimniecībā radušos atkritumus izmet konteineros, par kuru iztukšošanu maksā daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji.
“Negribētu teikt, ka tā ir plaša parādība, kas kaut kādā veidā varētu ietekmēt daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju maciņus un labklājības līmeni,” uzskata Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs. “Esam panākuši, ka 84% Aizkraukles novada privātmāju iedzīvotāju, ieskaitot vasarnīcu teritoriju “Ziedi”, ar atkritumu apsaimniekotāju ir noslēgts līgums. Aizkraukles pagastā ir dažas viensētas, kurām līguma nav, pilsētā tāds ir noslēgts ar visām. “Ziedos” ir sliktāk, iet kā pa celmiem, bet būtībā katrai vasarnīcai ir jābūt līgumam. Kad veidojām pašvaldības policijas posteni, nolēmām, ka pirmais un galvenais uzdevums būs sakārtot atkritumu saimniecību, līdz šim un šobrīd to dara.”
Par atkritumu laukuma aprīkošanu ar videonovērošanas ierīcēm runāts jau ilgāku laiku. “To varētu ierīkot atkritumu konteineru laukumā iepretim veikalam “Kukulītis”, no šo māju iedzīvotājiem visbiežāk saņemam sūdzības par to, ka laukumā izmet atkritumus no privātmājām. Tomēr sodīt par to nevienu nevar, vien aizrādīt, jo neviens normatīvais akts neparedz sodīt par to, ka cilvēks izmet atkritumus konteinerā. Katru izsekot mēs nevaram, situācijas ir dažādas, piemēram, braucot automašīnā, sakrājas papīri, iesaiņojumi, un nevar liegt tos izmest konteinerā. Sodīt var, ja izmet mežā, ceļmalā.”
Vēl pašvaldībā domā par ilgtermiņa uzdevumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, un ir izveidota darba grupa, kuras galvenais mērķis ir dalīto atkritumu vākšanas sistēmas sakārtošana. “Darba grupa izveidota, lai pētītu šo jautājumu un rastu risinājumu, popularizētu iedzīvotājiem atkritumu šķirošanas ideju kā nepieciešamu un vajadzīgu lietu,” skaidro izpilddirektors. “Tas būtiski tādēļ, ka dalīto atkritumu konteineros nokļuvušās paliekas, kas nonāk tālākai pārstrādei, satur lielu daļu sadzīves atkritumu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji nerespektē to, ka īpaši šķirotajiem atkritumiem paredzētajos konteineros nedrīkst likt sadzīves atkritumus, diemžēl tie tur nonāk. Bijuši gadījumi, ka tajos nokļuvuši pat medicīnas atkritumi, un atkritumu apsaimniekotāji ir ļoti neapmierināti, atkritumi ir jāpāršķiro un pat lielākoties nav izmantojami. Ja mēs, katrs atkritumu radītājs, neiesaistīsimies atkritumu šķirošanā, neattīstīsim šo dalīto sistēmu, ilgtermiņā par to noteikti maksāsim dārgāk. Dalītie atkritumi nonāk pārstrādē, tos nenoglabā, līdz ar to nav uzglabāšanas maksas, nodokļa. Tā ir daļa, ko mēs katrs varētu ieekonomēt. Nemaz nerunājot par to, kāds ir ietaupījums vides kontekstā.” ◆
