Beidzot gandrīz desmit gadu ilgām aizdomām par politisko partiju iespējamo atkarību no Ventspils mēra Aivara Lemberga ir reāls pamatojums.
Beidzot gandrīz desmit gadu ilgām aizdomām par politisko partiju iespējamo atkarību no Ventspils mēra Aivara Lemberga ir reāls pamatojums. To, ko politiķi gadiem ilgi saukuši vien par mītiem un nereāliem izdomājumiem, pierāda pāris papīra lapu. Publiskojot vienu slepena dokumenta kopiju, ar vienošanos par savstarpēju sadarbošanos starp Aivaru Lembergu un 7. Saeimā ievēlēto Latvijas Sociāldemokrātu apvienību, atklāta patiesā jau apcietinātā Ventspils mēra ietekme Latvijas politikā. Līgums deviņdesmito gadu beigās noslēgts par 70 tūkstošiem latu. Ir iespēja, ka tolaik līdzīgas vienošanās slēgtas arī ar citām varas partijām.
Bijušais sociāldemokrātu līderis Juris Bojārs žurnālista Jāņa Dombura publiskoto dokumentu nenoliedz, pat apstiprina, ka atceras šādu dokumentu, un, viņaprāt, tas nesatur neko nosodāmu. Bojārs uzskata, ka dokumentā kā saistības ietverta “teju visa partijas programma” un toreizējai politiskajai situācijai Latvijā “šādas vienošanās slēgšana bijusi normāla”.
Visām politiskajām partijām ir bijuši un ir atbalstītāji un ziedotāji, tikai civilizētās valstīs to dara atklāti, neko neslēpjot. Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga uzskata, ka “šādas slepenas vienošanās nozīmē, ka partijas ir pārdevušās un kļuvušas par kādu spēku pakalpiņiem”.
Nožēlojami ir tas, ka vēl arvien Latvijas politikā vēlētājs, vidusmēra cilvēks, tiek mānīts un krāpts. Vēlētāju par gudru un zinošu atzīst tikai tad, kad jādodas balsot, pēc tam atkal var vazāt aiz deguna. Ievēlētos deputātus var nopirkt, partijām samaksāt, lai pieņem tādus lēmumus, kas bagātajiem izdevīgi. Vēlētājam atstāj tikai naivu ilūziju, ka viss notiek “godīgi” un “likumīgi”.
Cerams, šis būs tikai sākums lavīnai, kas velsies pār uzpirkto politiķu galvām.
