Citiem sievas kā sievas — domā, ko šogad sēs un stādīs, bet manu Izabellu tas nemaz neuztrauc. Viņai dārziņš ir galvā, un tajā plaukst tikai politikas puķes. Tagad viņa nespēj vien izdomāt, kā sev piesaistīt starptautisko aizdevēju interesi.
Aivars var sniegt savus ieteikumus, kāpēc tad viņa nevar? Izabella labprāt dalītos pieredzē naudas lietās, jo nav tādas kredītiestādes, ar kuru nebūtu sadarbojusies, un vienmēr balta kā gulbis. Aivaram tomēr tā neveicas. Tā sašmucējies, ka tiesas jau vairākus gadus viņa grēkus izmeklē. Izabella tik nesaprot, kas viņam tās par sarkanajām līnijām, par kurām viņš runāja ar aizdevējiem. Kur viņam tās ir: uz papīra, dabā, galvā, uz ķermeņa, datorā? Izabellai tādas naudas lietās bijušas pat purpursarkanas un kvēlojošas, tāpēc viņa uzskata, ka sarunām ar viņu būtu daudz lielāks efekts. Turklāt sievietes prāts esot asāks, ne velti Dievs vispirms radīja vīrieti, un tas bija tikai ģenerālmēģinājums, sievieti pēc tam — kā pilnību.
