Februārī man bija iespēja pievienoties citiem Latvijas žurnālistiem un aizbraukt uz Briseli. Uz Beļģiju devos pirmo reizi. Profesionālajā ziņā man šis brauciens bija kā ugunskristības, kas ļāva gūt lielāku izpratni par Eiropas Parlamentā notiekošo.
Lidostā iepazinos ar pārējiem ceļabiedriem. Bijām cilvēki no visdažādākajiem Latvijas nostūriem. Interesanti, ka lidojām reizē ar eiroparlamentārieti Ivaru Godmani.
Govs pastiprina drošību
Pirmajā dienā mēs apmeklējām Eiropas Komisijas ēku. Pēc nelielas tās apskates nonācām zālē, kurā visu dienu tikāmies ar dažādu struktūrvienību pārstāvjiem. Īpašas izjūtas raisīja galds, pie kura sēdējām. Būtisks nebija tā izskats vai lielums. Tas ir tas pats galds, pie kura pieņemti daudzi Eiropai svarīgi lēmumi. Pie sienām redzamas ierāmētas fotogrāfijas no šīm sēdēm.
Nākamajā dienā devāmies uz Eiropas Parlamentu. Lai gan zināju, ka viss ir kārtībā, stingrā drošības pārbaude mani uztrauca. Tādās pārbaudēs visšķīstākais jutīsies kā grēcinieks, kam ir kas slēpjams. Mums atklāja, ka drošības pārbaudes pastiprinātas pēc viena kurioza incidenta, kad kāds vīrs ēkā ievedis govi, iekāpis ar viņu liftā un iztraucējis sanāksmi. Ar govs palīdzību vīrs centies pievērst uzmanību viņam sasāpējušam jautājumam. Lai nu kā, tagad nepamanītu Eiropas Parlamentā nevar ienest pat lietussargu.
Latvija nav pastarīte
Todien svarīgākās tikšanās mums bija ar Eiroparlamenta Latvijas deputātiem Inesi Vaideri un Krišjāni Kariņu. Runājām par Latvijas un Briseles komunikāciju. Latviešiem bieži vien šķiet, ka Briselē pieņemtie lēmumi ir lielo valstu labā un mums atliek tikai pakļauties. Deputāti, kas mūs pārstāv Eiropas Parlamentā, Latvijā jautājumus apspriež ne tikai ar kolēģiem Saeimā, bet dalās informācijā arī ar iedzīvotājiem mazpilsētās. Mums šķiet, ka Briselē mūs nesaprot, bet par Latviju runā, domā un tās labā strādā. Skan pārāk rožaini, bet nav arī tik slikti, kā mēs to dažkārt saskatām.
Donors, bez kura
neiztikt
Eiropas Savienība ir lielākais donors, kas sniedz finansiālu atbalstu arī Latvijai. Starp ES un Latvijas budžetu ir būtiska atšķirība — Eiropas Savienība nedrīkst pārtērēt esošos līdzekļus un nevar ņemt aizņēmumu. Kad ES nauda nonāk konkrētā pašvaldībā, tas ir pašvaldības ziņā, kā naudu tērēt. Tiek atbalstīti projekti, kas veicina pilsētu un lauku attīstību un paaugstina iedzīvotāju dzīves līmeni. Ceļi Latvijā nav prioritāte, ko apspriež Briselē.
Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, no ES budžeta Latvijai piešķirtā summa ir mazāka. No 2014. līdz 2020. gadam būs jāizdara vairāk un ar mazākiem līdzekļiem, akcentējot lauksaimniecību, jaunu darba vietu radīšanu, zinātnes finansēšanu un jaunu produktu ražošanu. 80% nodarbināto strādā mazos vai vidēji lielos uzņēmumos. Šis skaitlis rāda, ka šajā virzienā ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus un atbalstīt mazos uzņēmumus. Ar Eiropas Parlamenta deputātu Kārli Šadurski apspriedām datu reformu. 21. gadsimtā mūsu lielākie palīgi ir tehnoloģijas un internets, bet par iespējamajiem draudiem padomā retais. Personai ir tiesības publiskot savus datus, kā arī tos neatklāt. Diemžēl dzīvē tā nenotiek. Viss, kas parādās interneta vidē, ir viegli kopējams un lejuplādējams ikvienam, kurš to vēlas. Latvijā datu aizsardzības līmenis ir zems, jo mums trūkst nepieciešamo speciālistu, un sabiedrība šajā ziņā nav pietiekami informēta.
Uzmanies —
riteņbraucējs!
Īpaša bija Eiropas Parlamenta apmeklētāju centra “Parlamentarium” apskate. Tas ir interaktīvs muzejs, kurā EP var iepazīt jaunā interesantā veidā. Ar interaktīva multivides displeja palīdzību centra apmeklētāji var uzzināt ES vēsturi, iepazīt tās darbību un EP deputātus. Ierīce atgādina skārienjutīgu telefonu, kurā var izvēlēties jebkuru ES dalībvalsts valodu. Tā nu ar šo gidu izstaigāju visas telpas. Ar speciāli iebūvētu magnētu gids aktivizē izvēlēto video, un austiņās tekstu dzirdu latviešu valodā. 210 kvādrātmetru lielā laukumā bija atainota karte, kurā ar virtuālo skeneri varēja uzzināt katras ES dalībvalsts vēsturi.
Tā kā Briselē biju pirmo reizi, devos iepazīt pilsētu un apskatīt ievērojamākās vietas. Tie, kas Briselē bijuši, zina, ka pret riteņbraucējiem tur izturas nopietni. Uz ietves ir speciāla sarkana josla, kas paredzēta tikai viņiem. Nevarēju pierast neiet pa šo ietves daļu un paspēju aizkaitināt vairākus riteņbraucējus. ◆
