Derīgo izrakteņu karjeru darbībai ir sezonāls raksturs, un līdz ar gadalaiku maiņu mainās arī darbi tajos. Pašlaik ražojam mazgāto produkciju — skalojam smiltis, šķembas, kā arī esam sākuši gatavot ceļu būvei nepieciešamos maisījumus. Ceļu būve atkarīga no laika apstākļiem. Šobrīd lielais mitrums un siltais laiks liedz tehnikai iebraukt purvainajos apvidos. Gaidām nelielu salu.
Pirmdiena sākas ar plānošanas sapulci, kurā ar kolektīvu apspriežam nedēļā paredzētos darbus. Sezonai beidzoties, esam sākuši tehnikas remontu, ieslīgstam, kā saka, “ziemas miegā” — gatavojamies nākamajai sezonai.
Manā pārraudzībā ir divi lieli objekti — Krapes — Kokneses un Ludzas — Nirzas ceļa būve. Aizkraukles pusē kolēģi būvē arī Neretas — Aknīstes ceļu. Nodarbojamies ar grunts atsegšanu un sagatavošanos lielajiem darbiem. Šajos projektos jāiegulda daudz darba un laika materiālu sagādei, organizējot to piegādi. Tā arī paiet lielākoties visa darbdiena. Apvidus ir purvains, un, lai ceļa joslu aizbērtu, vajadzīgs vismaz mīnus piecu grādu sals. Grants ceļi daudzviet kļuvuši neizbraucami.
Lielākais notikums pagājušajā nedēļā, protams, bija valsts svētki 18. novembrī. Uz Rīgu nebraucu, pavadīju šo dienu mājās pie televizora.
Nedēļas vidū izdodas pašķirstīt arī laikrakstus, vakaros paskatīties ziņas televīzijā. Interesanti likās tā sauktie sīkās korupcijas gadījumi, kad vieglāk samaksāt pieci lati ierēdnim “uz rokas”, nekā mērojot likumā noteikto ceļu tērējot daudz lielākus līdzekļus. Šādiem gadījumiem esot tendence pieaugt. Pats gan personīgi neesmu saskāries. Acīmredzot cilvēki, kuriem nav pietiekami daudz līdzekļu, par izdevīgu uzskata šādu problēmas risinājumu.
Pēc svētkiem studenti sasparojās un devās pie valdības runāt par sasāpējušu jautājumu — mācību maksas samazināšanu. Viņi vēlas mācību laikā saņemt arī stipendiju. Izglītības sistēma nav sakārtota, un ir arī tādi jaunieši, kuri studēt dodas, piemēram, uz Maltu, kur studijas ir bez maksas.
Pēdējā laikā sabiedrības uzmanības centrā ir skandāls Bērnu slimnīcā. Manuprāt, tas ir tikai mazs aisberga redzamās daļas fragments. Visi politiķi zina, ka šāda naudas “atmazgāšana” notiek. Tuvojas vēlēšanas, un nauda būs vajadzīga reklāmām. Arī šis ir veids, kā pie tās tikt. Tādas lietas notiek regulāri, un tie, kuriem jāzina, visu ļoti labi zina. Andra Šķēles atgriešanās uz politiskās skatuves noteikti veicināja šī skandāla izraisīšanos, tā teikt, lai novāktu politiskos konkurentus.
Runas par vienotas atalgojuma sistēmas ieviešanu arī, izrādās, skar tikai kādu daļu cilvēku. Joprojām ir tādi, uz kuriem šis likums neattieksies. Jau “uzpeld” izņēmumi — lielo uzņēmumu valdēs šādu ierobežojumu nebūs. Sistēma darbojas joprojām, un vajadzēs ilgu laiku, lai to izskaustu.
Tuvojoties vēlēšanām, politiskās partijas sākušas runāt par apvienošanos. No partiju viedokļa ideja jau nav slikta — domājot par lielāku īpatsvaru Saeimā. Bet vai kas radikāli mainīsies, stipri šaubos. Deputāti paliek tie paši, bet, lai būtiski ko mainītu, jānāk pavisam citiem cilvēkiem. Politika ir bizness, un, kamēr šie cilvēki būs pie teikšanas, nekas īpaši nemainīsies. Politiķi tautu atceras tikai divos gadījumos — pirms vēlēšanām un tad, kad jāmaksā nodokļi. Pārējā laikā — bizness paliek bizness.
Valdības plāni, kā “aizlāpīt” kārtējo budžeta “caurumu” — 60 miljonu latu, joprojām — joprojām norāda, ka tā meklē vieglāko risinājumu. Kādam kaut ko “nogriezt”, atņemt, samazināt. Piekrītu, ka krīzes laikā jāslēdz “treknajos gados” mākslīgi radītās aģentūras, vajadzīgajiem cilvēkiem — radiem, draugiem, atbalstītājiem — labi apmaksātās darbavietas. Tā apaugām ar birokrātiju. Skaidrs, ka tagad ir labākais brīdis, lai to samazinātu, tādējādi ietaupot līdzekļus. Kārtīgs saimnieks domā, kā vairāk nopelnīt, nevis samazināt, atņemt.
Uzskatu, ka nodokļu palielināšana neko labu nedos. Cilvēkam ir tendence atrast iespējas, kā nodokļus nemaksāt vai maksāt mazāk. To jau pierāda arī valdošo partiju piemērs: iepriekšējās vēlēšanās pārtērētos līdzekļus reklāmām Tautas partija joprojām nav atmaksājusi. Likumu ignorētāji cenšas atrast robus likumos, kurus paši radījuši, pavērst likumu sev par labu, lai tikai nevajadzētu maksāt, bet tauta taču skatās, mācās un dara tāpat. “Treknajos gados” jau bijām pieraduši nodokļus maksāt, lai mierīgi dzīvotu. Savulaik Godmanim bija taisnība, ka krīzes laikā nodokļus nevajag paaugstināt, tomēr ar PVN to izdarīja.
Nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanai piekrītu, tas līdz šim bija smieklīgi zems. Varētu palielināt arī ceļa nodokļi, lai gan tas skars mūsu uzņēmumu, sadārdzinot pakalpojumu cenu. Mainīsies izcenojumi. Klientam, protams, ir vienalga, no kurienes, ar ko materiālus atved, viņam interesē galīgā cena. Šobrīd, būvējot ceļus, meklējam izejvielas, kuras būtu pēc iespējas tuvāk objektam, samazinot transporta izmaksas. Latvijā ceļu būves projektu izstrādē strikti ievēro dažādus normatīvus, un dažkārt to nodrošināšanai materiāli jāiepērk, piemēram, Lietuvā, jo Latvijā tādu nav. Citādi ir Vācijā, kur akli neievēro priekšrakstus, bet vietējās izejvielas cenšas pielāgot, mainot tehnoloģisko procesu. Tai pašai Rīgas — Daugavpils šosejai vienā posmā bija paredzētas granīta šķembas, citā — ne. Tās veda no Somijas.
Vairas Vīķes — Freibergas kandidatūras izvirzīšana augstajam Eiropas Savienības prezidentes amatam, manuprāt, bija ļoti prātīgs solis. Trūkums laikam bija tas, ka viņa ir no Latvijas. Eiropa no Latvijas šajā ziņā ir ko mācījusies — arī pa kluso vienojas un ieceļ amatā sev izdevīgu personu. Šim cilvēkam nevajadzēja būt ietekmīgākam par lielo valstu vadītājiem, tādu arī atrada.
Brīvdienās ierasts laiku atvēlēt sev un ģimenei. Sestdien atpūtos SPA salonā Jūrmalā, svētdien kopā ar sievu biju mežā, un, tā kā laiks ir silts, salasīju gailenes.
