Kamēr vieni skatās tikai uz ietvi, kur kāju likt, romantiski noskaņoti aizkrauklieši šad tad paveras debesīs uz zvaigznēm un ierauga to, ko neredz citi. “Kāpēc policijas tornim nedeg lampiņas?” redakcijai jautā Emīls no Aizkraukles.
Viņš uzskata, ka signālugunis ir vajadzīgas, lai tornī neietriektos kāds lidaparāts. Pāri pilsētai šad tad lido helikopteri, dažs izmanto arī bezpilota lidaparātu, lai nofilmētu pilsētu no augšas. Kāds lidos sliktas redzamības apstākļos un vēl ietrieksies tornī! “Kādēļ sakaru tornī netālu no “Seces koka” jaunās katlumājas naktī deg signālugunis, taču policijas tornī to nav?” jautā Emīls.
“Vai virs Aizkraukles esat bieži redzējuši zemu lidojošus helikopterus?” atsmej Aizkraukles policijas iecirkņa priekšnieks Renārs Dreijers. Viņš informē, ka tornis ir 72 metrus augsts un Aizkrauklē lidaparāti nedrīkst lidot zemāk par 1000 pēdām jeb apmēram 300 metriem. Tornis pieder Iekšlietu ministrijai, un to apsaimnieko ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra.
Nodrošinājuma valsts aģentūras preses pārstāve Ieva Rekšņa informē, ka visā Latvijā Iekšlietu ministrijas sakaru torņi ir apskatīti un novērtēta to tehniskā kārtība, tajā skaitā arī Aizkrauklē. Sākotnēji bijusi iecere padomju laikos Aizkrauklē ierīkoto torņa signālapgaismojumu atjaunot, taču tas nav bijis iespējams, jo tas ir pārāk novecojis, turklāt ir mainījušās sakaru torņu ekspluatācijas drošības prasības. Signālapgaismojuma sistēmai jānodrošina gaismas signāls diennakts tumšajā laikā, kā arī sliktas un pasliktinātas redzamības gadījumā, piemēram, ja ir migla, sniegs, lietus. Signāllukturus atkarībā no augstuma ierīko torņa vai masta galotnē vai arī ar noteikumos noteiktu soli vairākos līmeņos.
Plānots, ka Rīgā reģistrētās SIA “ESM PLUSS” strādnieki sešu nedēļu laikā Aizkraukles tornī ierīkos jaunu signālapgaismojumu, darbi izmaksās 3297 eiro. Šī firma cenu aptaujā piedāvāja mazākas izmaksas nekā divi pārējie pretendenti.
Torni izmanto Valsts policija sakaru nodrošināšanai, kā arī mobilo sakaru operatori LMT, TELE 2 un Bite.
