Aizkraukles rajona skolu akreditācijas un atestācijas komisija Pļaviņu vidusskolas programmu mācībām krievu valodā akreditēja pieciem, bet vakarskolas programmu trim gadiem.
Aizkraukles rajona skolu akreditācijas un atestācijas komisija Pļaviņu vidusskolas programmu mācībām krievu valodā akreditēja pieciem, bet vakarskolas programmu trim gadiem.
— Ir gandarījums, ka novērtēta skolas izaugsme. Visiem pedagogiem ir augstākā izglītība. Strādāts, lai sakārtotu materiāli tehnisko bāzi. Nepieciešams iegādāties vairāk mācību grāmatu. Vienīgi pamatskolas klasēm to ir pietiekami, — saka Pļaviņu vidusskolas direktore Larisa Radionova.
Aizkraukles rajona padomes izglītības pārvaldes vadītāja Vilma Brikmane atzīst, ka vidusskolas programmai tikai nedaudz pietrūka līdz visaugstākajam vērtējumam.
— Izdarīts tiešām daudz, lai sakārtotu vidi un mācību darbu. Īpaši gribas uzteikt skolas direktores vietnieces mācību darbā Jūlijas Kancānes un direktores vietnieces audzināšanas darbā Tatjanas Zagorskas paveikto. Tāpēc nākamajā mācību gadā pirmo semināru skolu direktoru vietniekiem audzināšanas darbā ierosinu rīkot tieši Pļaviņu vidusskolā, jo tur ir ko parādīt, — stāsta V. Brikmane.
Krietni zemāks vērtējums ir vakarskolas programmai. V. Brikmane atzīst, ka tā noteikti jāmaina.
— Stundu apmeklētība abās vakarskolas klasēs ir ļoti slikta. Cilvēkiem jādod iespēja mācīties, bet mācību kvalitātei jābūt atbilstošai mūsdienu prasībām. Mūsu ieteikums ir pārveidot to par neklātienes apmācību, — saka Aizkraukles rajona padomes izglītības pārvaldes vadītāja.
Skolas nākotne atkarīga no skolēnu skaita, tomēr tas pamazām sarūk. Šajā mācību gadā Pļaviņu vidusskolā neizdevās nokomplektēt 1. klasi. L. Radionova atzīst, ka šī problēma ir arī šogad. Mācības 1. klasē varētu sākt pieci vai seši pirmklasnieki. Tā ir tikai puse nepieciešamā bērnu skaita klasē.
— Esam šo jautājumu pārrunājuši ar Pļaviņu pašvaldības vadītāju. Viņš neparedz iespēju veidot piecu un sešu gadu vecu bērnu mācību programmu krievu valodā tik mazam bērnu skaitam. Nav arī pieprasījuma. Tikāmies ar vecākiem, kuri uzskata, ka viņu bērniem ir grūti sākt mācīties otrā skolā latviešu valodā, jo ģimenē pārsvarā runā krieviski. M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas pedagogi gan atzīst, ka neviens citas tautības bērns nav sācis apmeklēt skolu, vispār neprotot latviešu valodu. Optimālākais risinājums tomēr jāmeklē kopīgi vecākiem, skolai un pašvaldībai, — atzīst V. Brikmane.
