Pašvaldības aicināti, Pļaviņu novada esošie un topošie uzņēmēji, biedrību pārstāvji un citi interesenti ik pa laikam tiekas “Uzņēmēju launagā”. Aizvadītajā reizē visus pie sevis aicināja atpūtas kompleksa “Mežezera stāsts” īpašnieks Māris Gulbis, lai iepazīstinātu ar paveikto un dalītos savā pieredzē.
Nolemj tomēr turpināt
Māris Gulbis apsaimnieko savulaik vienotā atpūtas kompleksa “Mežezers” daļu, kur izvietotas Līvānu tipa mājas. Šo īpašumu viņš pārņēma no tēva. Kad pirms kāda laika bijis jāizlemj atteikties no turpmākās darbības šajā vietā vai tomēr turpināt, viņš izlēmis par labu otrajam variantam, un veidojās savs “Mežezera stāsts”. Tā liepājnieks, kurš aizvadītos gadus strādājis un dzīvojis Rīgā, daļēji kļuvis par pļaviņieti. Māris Gulbis atzīst, ka labi iejuties šajā vietā un, šķiet, arī apkārtējie viņu pieņēmuši. Viņš ar brāli savulaik pavadījis vasaras Aizkraukles pagastā, tāpēc gluži sveša šī puse viņam nav.
Atpūtas komplekss piedāvā atpūtu skaistā dabas vietā. Saglabātas un atjaunotas daļa esošo māju viesu uzņemšanai, kur ir viss nepieciešamais ērtai atpūtai. Ir arī ēdināšanas zona un iespēja izmantot pirti, kas arī uzlabota un sakārtota. Labiekārtota piekļuve līdz ezera krastam, kur uzbūvētas laipas. Paveikts jau krietni, lai attīstītu šo vietu.
Uzbūvēta arī banketu zāle, kur šovasar jau uzņemti pirmie viesi. Šī iecere veiksmīgi īstenota sadarbībā ar “Aizkraukles rajona partnerību” LEADER programmā. Māris Gulbis atzina, ka iepriekš jau paredzējis startēt Eiropas Savienības fondu projektu konkursā, un, sagaidot atbilstošu piedāvājumu, nekavējoties sācis rīkoties. Viņš piebilda — ja paredzēta būvniecība, iepriekš ir būtiski sagatavot nepieciešamo tehnisko dokumentāciju, jo tas ietaupa laiku un līdzekļus, jo, tiklīdz ir reāls piedāvājums, laiks ir ierobežots. Vismaz būves tehnisko projektu neviens projektētājs neapņemas sagatavot drīzāk kā pēc pusgada, jo visi ir noslogoti, un tad samaksa ir vismaz dubultā. Jārēķinās arī, ka darbu gaitā var palielināties būvniecības izmaksas. Lai nodrošinātu savu līdzfinansējuma daļu, vajadzējis ņemt aizņēmumu ar ierobežotiem nosacījumiem — ieķīlāt visu savu īpašumu vai ņemt patēriņa kredītu ar lielākiem procentiem. Nevēloties riskēt, izvēlējies otro, bet dārgāko variantu. Arī Lauku atbalsta dienesta pārbaude bijusi drakoniska — saskaitītas visas pieliktās flīzes, izrādījās, ka vienas, salīdzinot ar iepriekš paredzēto skaitu, pietrūkst. Lai par šo pārkāpumu nesaņemtu soda naudas uzrēķinu, vienojušies, ka to flīzi kaut kur tomēr pieliks.
Ideju netrūkst
Visa šī pieredze gan nav mazinājusi Māra Gulbja vēlmi turpināt darboties šajā vietā. Daudzi atceras, kāds šis atpūtas komplekss bija padomju gados, un uzņēmējs apliecina gatavību atdot tam agrāko spozmi, jo tur ir viss, lai cilvēkiem nodrošinātu atpūtu — ezers, skaista daba un miers. Uzņēmējs atzīst, ka šobrīd kompleksā ieguldīts vismaz 300 000 eiro, bet šķiet, kur tā nauda palikusi, jo vajag vēl, lai visu pienācīgi sakārtotu un attīstītu. Laba sadarbība viņam izveidojusies ar līdzās esošā atpūtas un sporta kompleksa apsaimniekotājiem. Tā pārstāvis Igors Kozels teic, ka, iespējams, viņš tur strādā pēdējo gadu, jo īpašnieks savu īpašumu ar slēpošanas kalna daļu vēlas pārdot, tāpēc ir neskaidrība par nākotni. Lai attīstītu šo vietu, nepieciešamas lielas investīcijas.
Tikmēr Māris Gulbis ir aizrautības pilns jaunām idejām. Viena no tām ir par dažādu ārstniecības augu drogu vākšanu, ar ko Mežezera apkārtne ir ļoti bagāta. Īpaša uzmanība pievērsta tādam augam kā dižzirdzenei, kas pagaidām esot nenovērtēta veselības uzlabošanā. Nākamais solis ir iegādāties augu kaltēšanas iekārtu. Viņam padomā arī neliela ražotne, kas saistīta ar pārtiku, bet pagaidām tas vēl ir noslēpums. Viņš vien atklāja, ka ideja tai gūta Francijā.
Reāla iespēja ir arī ražot dzeramo ūdeni, kas šajā apkaimē ir ļoti augstvērtīgs. Tomēr vienam īstenot šādu ieceri ir neiespējami, tāpēc viņš aicināja apsvērt šo ideju pašvaldībai un citiem uzņēmējiem, un, kas zina, varbūt ar ūdeni Pļaviņu novada vārds izskan pat plašāk pasaulē.
— Lai attīstītos, jāsadarbojas. Ja vienam klāsies labi, tā būs arī apkārtējiem. Mums apkārt ir viss, lai darītu, bet jāiet kopā, un arī pašvaldība var daudz iesaistīties. Turklāt Pļaviņas atrodas ideālā vietā, un, lai viss virzītos, vajag vēl kādu rūpnīcu, kas dotu darbu un nodokļus. Lai gan, meklējot darbiniekus, saskāros ar problēmu, ka nav, kas strādā, vai arī cilvēki aizraujas ar alkohola lietošanu, un šis fakts manī radījis vēlmi vispār atteikties no grādīgajiem dzērieniem. Mans sapnis ir arī labs Rīgas līmeņa restorāns, — teica Māris Gulbis.
Nevajag nobīties
Uzņēmēju launags ir iespēja, kur satikties, apmainīties idejām un gūt ierosmi, pastāstīt par sevi. To uzņēmēji aktīvi darīja. Biedrības “Aizkraukles rajona partnerība” vadītāja Alda Paura atgādināja, ka projektu atbalsts turpinās un interesentiem jāizmanto iespēja tam pie-
teikties. Ir vērtīgi jau iepriekš iepazīties ar projektu izvērtēšanas kritērijiem, lai labāk sagatavotos. Ne vienmēr šis darbs ir viegls, jo prasa laiku un jāiztur liels birokrātisks process, bet nevajag nobīties pirmajās grūtībās. Ir lietas, kas savā pieteikumā jāparedz, lai kāda sīkuma dēļ nesaņemtu noraidījumu. Ja ir ideja, jācenšas to īstenot, un partnerība allaž gatava sadarboties.
Arī Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss un teritoriju attīstības nodaļas vadītājs Helmuts Banders atgādināja, ka pašvaldība allaž ir gatava konsultēt un palīdzēt šajā jomā. Turklāt pašvaldība rīko konkursu “Es varu būt uzņēmējs”, kas var būt kā starta iespēja darbības sākšanai. ◆
