Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar Pļaviņu novada domi rīkoja sanāksmi, lai runātu par iesaistīto institūciju sadarbību iespējamo pavasara plūdu gadījumā. Bija ieradušies arī citu pie Daugavas esošo pašvaldību pārstāvji.
Aizejošā ziema vieš cerības, ka pavasaris Pļaviņās neatnesīs tik postošus plūdus kā pagājušajā gadā. Tomēr pilnīgi mierīgi cilvēki nevar būt, jo ledus Daugavā vēl ir 30 centimetru biezs, un turpmākajās dienās sinoptiķi prognozē vēsu laiku un pat sniegu. Ledus iešanas laikā var veidoties ledus sastrēgumi Līksnas — Nīcgales posmā, pie Jersikas un Jēkabpils — Pļaviņu posmā. Hidrometeoroloģe Līga Klints tikšanās laikā atklāja, ka pēc pašreizējiem novērojumiem palu laikā, ledus masām nonākot Pļaviņu ūdenskrātuvē, ūdenslīmenis pie pilsētas var celties par diviem līdz trijiem metriem.
Par iespējamo rīcību šajā kritiskajā laikā un esošajiem resursiem pārrunāja VUGD, Valsts un pašvaldību policijas, zemessardzes, a. s. “Latvenergo”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un citu institūciju atbildīgie. Diskusijā piedalījās arī Jēkabpils, Krustpils, Salas, Daugavpils un Krāslavas pašvaldības pārstāvji. Zīmīgi, ka tikšanās bija ēkā, kas pērn pamatīgi applūda un atjaunota par valsts piešķirtajiem kompensācijas līdzekļiem plūdu seku likvidēšanai.
Kad jāizsludina ārkārtas situācija, kādi tehniskie līdzekļi ir konkrētā dienesta rīcībā?
Šie un citi jautājumi interesēja pašvaldību pārstāvjus un atkārtojas ik gadu. Bija arī savstarpēji pārmetumi, kas pierāda, ka trūkst savstarpējas komunikācijas gan pašvaldību, gan valsts līmenī.
