Piektdienas pēcpusdienas pikniks Pļaviņu pļavā — ar šādu neparastu nosaukumu, kurā visi vārdi sākas ar burtu p, aizvadīti svētki Pļaviņās, kuros godināti ilggadējie kultūras tradīciju kopēji un glabātāji, radošāko un oriģinālāko piknika vietu veidotāji, kā arī izbaudīts gabaliņš izskanējušo Dziesmu un Deju svētku.
Lai gan pāris stundas pirms svētku sākuma pamatīgi lija, ap sešiem vakarā pļavā pie sociālās aprūpes centra Daugavas krastā pulcējās piknikotāji un novada pašdarbnieki, gatavojoties Pļaviņu svētkiem. Meitenes rūtainos kreklos, kovboju cepurēm galvā iekārtoja savu piknika vietiņu. “Lietus piknika laikā Pļaviņās — tā taču ir tradīcija. Mēs gan pirms braukšanas dejojām lietu deju, un, re, nelīst,” ar pamatīgu humora devu par Vietalvas līnijdejotāju grupas “Smaidas” dalību Pļaviņu svētkos stāsta Sinora Lazdiņa. “Uz Dziesmu svētkiem mūs neņem, tāpēc braucām uz šejieni. Sagādājām sev arī vīriešus, lai būtu pāru kolektīvs. Varbūt paņems uz nākamajiem svētkiem,” nosmej Sinora, piekārtojot “improvizētajiem” vīriešiem kreklus un ūsas. Līnijdejotāju meitenes pēc tautas mākslas kolektīvu koncerta sniedza savu priekšnesumu un mācīja dejas arī svētku apmeklētājiem.
Gunta Lazda no folkloras kopas “Āres” pastāstīja, ka savu piknika vietu iekārtojuši tautiskās noskaņās — ar rakstainām segām un vainadziņu, kā jau piknikam pļavā pienākas. “Mums šī ideja par pikniku ļoti patīk. Tas ir tik jauki, ka patīkamā gaisotnē kopā ar draugiem var pavadīt laiku brīvā dabā. Satikt jaukus cilvēkus, iepazīties,” piebilst kopas vadītāja Agita Lindenberga.
Vakara gaitā pasākuma rīkotāji apmeklēja un novērtēja visas iekārtotās piknika vietas. Veicināšanas balvas tika pasniegta visiem, bet par radošākajām un interesantākajām atzītas sociālās aprūpes centra “Pļaviņas”, SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” un folkloras kopas “Āre” vietas, kas balvā saņēma piknika grozu un piederumi.
Pļaviņu kultūras centra vadītāja un pasākuma organizatore Astrīda Davidova stāsta: “Ideja par pikniku pļavā radās pagājušajā gadā un šogad pasākumu šādā formātā rīkojam jau otro gadu. Cilvēkiem tiešām patīk un tas gūst atsaucību. Mums pilsētas centrā ir tāda forša pļava, gribējām to kaut kā piepildīt, apdzīvot. Domājot par pasākuma ideju, tēmu, spēlējāmies ar vārdiem — Pļaviņas, pļava, pikniks. Viss ar p burtu. Tā radās nosaukums. Organizējot šī gada svētkus, gribējām cilvēkiem dot iespēju izbaudīt arī kaut nelielu daļiņu Dziesmu un Deju svētku burvības. Tāpēc koncertā uzstājās mūsu novada pašdarbnieki un daļa programmas bija no svētku repertuāra. Lai gan dejotāji un dziedātāji pēc svētkiem bija ļoti noguruši, tomēr visi kopā radām spēku sagādāt cilvēkiem šo prieku.”
Pļaviņu svētki notika festivāla “Latvijas Goda aplis” ietvaros, kas ir aicinājums svinēt Latvijas valsts simtgadi gada garumā katru nedēļas nogali citā novadā. 50 novadu vidū ir arī Pļaviņu novads. “Viena no “Latvijas goda apļa” pamatidejām ir godināšana, kad tiek sveikti cilvēki, kas ir īpaši savam novadam un Latvijai, un mēs gribam izcelt viņus,” sacīja festviāla “Latvijas goda aplis” pārstāve Andra Rutkeviča. Par kultūras tradīciju uzturēšanu Pļaviņu novadā un nodošanu nākamajām paaudzēm Goda rakstu svētkos pasniedza Veltai Kaņepējai, ilggadējai tautas deju dejotājai, kuras ģimenē dejas tradīcijas kopj trijās paaudzēs. Goda rakstu saņēma arī mūzikas skolotāja un kordiriģente Staņislava Kalniņa un ilggadējais kultūras darbinieks Vilis Stakle. ◆
