Valsts SIA “Autotransporta direkcija” (ATD) pārstāvji — valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone — viesojās “Staburaga” redakcijā un informēja par direkcijas izveidoto projektu sabiedriskā transporta sistēmas pārkārtošanai valstī. Ar konkrētiem piemēriem, maršrutiem Aizkraukles reģionā lasītājiem būs iespēja pārliecināties par šādu pārmaiņu nepieciešamību. Atgādinām, ka šī gada laikā no iedzīvotājiem tiek gaidīti ierosinājumi sistēmas uzlabošanai un sūdzības par esošajiem autobusu maršrutiem, kā arī citi ieteikumi.
Iedzīvotāju skaitam valstī gadu no gada samazinoties, arvien nerentablāki kļūst daudzi autobusu maršruti. Pasažieru skaitu samazina arī tas, ka arvien vairāk iedzīvotāju iegādājas privātās automašīnas. Joprojām ir daudz tādu maršrutu, kuros kursē autobuss ar 40 cilvēku ietilpību, bet pārvadā vien pāris pasažieru.
Līgumi draudzības vārdā
Kāpēc tieši šobrīd aizsākta šīs problēmas risināšana? Valsts SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš teic — nākamajos divos gados beidzas termiņš lielākai daļai līgumu, kas slēgti starp pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldībām, plānošanas reģioniem un Autotransporta direkciju. Vecākie no līgumiem slēgti pirms deviņiem gadiem ar atšķirīgiem kvalitātes nosacījumiem. Jaunāki līgumi slēgti konkursa kārtībā pirms gada, un tajos ir daudz augstākas prasības pakalpojuma kvalitātei. Tādi ir ar Kuldīgas, Saldus, Aizputes, Priekules, Daugavpils puses un vairākiem uzņēmumiem ap Rīgu. Tomēr liela daļa uzņēmumu strādā ar mūsdienām neatbilstošu prasību līguma nosacījumiem — izmanto teju 40 gadu vecus autobusus. Zemgales un Latgales reģionā 16% no visiem līgumiem slēgti pēc tiešās sadarbības principa jeb draudzības vārdā, neizvērtējot piedāvāto pakalpojumu. “Ir patīkami slēgt līgumu, ja par tā izpildi maksā kāds cits, šajā gadījumā — valsts maksā dotācijas,” teic Kristiāns Godiņš. Sākot no 2020. gada, kad beidzas visi līdz šim slēgtie līgumi, tos no jauna slēgs, tikai pirms tam rīkojot atklātu konkursu.
Autobuss kā moku kambaris
Visbēdīgākā situācija Latvijā ar īpaši vecu autoparku ir Zemgales reģionā, lielākoties ar lauku reģionos izmantoto. Uz jau tā skarbā fona izceļas Pļaviņu novads. ATD ar tur esošo pasažieru pārvadātāju SIA “PATO-1” šobrīd sākusi līguma laušanas procedūru. Zemgales reģionā vienam no lielākajiem pasažieru pārvadātājiem “CATA”, kas apkalpo arī Aizkraukles reģionu jeb bijušajam “Aizkraukles ATU”, vidējais autobusa vecums ir 18,7 gadi. Vecākajam ir 30 gadu, jaunākajam — deviņi. Salīdzinājumā vairāk nekā divas reizes jaunāki — 7,2 gadus veci — spēkrati ir Kurzemes Plānošanas reģiona teritorijā. Valstī vidējais autobusa vecums pēdējos gados no 16 gadiem samazinājies līdz 12,3 gadiem. Progress sasniegts, rīkojot pārvadātāju konkursus. Latvijā šogad pakalpojumu sniedz ar 117 jauniem autobusiem.
Vecs autobuss nozīmē daudz neērtību tā pasažieriem — slikta apsilde gada aukstajos mēnešos, pārmērīgi karsts salons vasarā. Aizsaluši logi, smacīgs gaiss, biežas tehniskas ķibeles reisa laikā, grūti iegādājamas rezerves daļas jau gandrīz retro spēkratam un liels degvielas patēriņš — tie ir būtiskākie faktori. Ne mazāk svarīga ir veco autobusu dzinēju kaitīgā ietekme uz vidi. Svarīgs arī nosacījums, ka, mainoties iedzīvotāja dzīvesvietai, pakalpojuma kvalitāte nedrīkst mainīties. Līdzās autobusa vecumam vienlīdz svarīgs ir tā vadītājs, kā arī satiksmes tīkla pareizas un efektīva organizēšana.
Brauc, apdraudot pasažierus
Gatavojot šo sabiedriskā transporta attīstības koncepciju, ATD veica iedzīvotāju aptauju. Pļaviņu novadam tajā pievērsa īpašu uzmanību. Pētījumu centram SKDS, kas aptauju veica, šajā novadā klājās īpaši grūti — bija problemātiski atrast respondentus. Liela daļa novadā uzrunāto atbildēja, ka viņi sabiedrisko transportu neizmanto, jo pakalpojums ir tik slikts, ka laikus sameklēta alternatīva. Tas nozīmē, ka vienā daļā Latvijas teritorijas pasažieri no autobusiem ir aizbaidīti.
Tāpat kā negribam ēst vai vilkt mugurā jebko, kas pie rokas, tāpat cilvēki negrib braukt ar autobusu, kas tik kaut kā ripo uz priekšu. Zane Plone piebilst, ka Pļaviņu novadā maršrutā pat brauca autobusi bez tehniskās apskates. Pārvadātājs sodīts, tehniskās kārtības dēļ tas vairākus reisusi vispār nav veicis, bet līguma nosacījumos paredzēts, ka to var lauzt, pārvadātāju pusgadu iepriekš par to brīdinot. Šobrīd process ir iekustināts, un ATD gaida, līdz paies šis noteiktais sešu mēnešu laiks. Noskaidroti vairāki pretendenti pakalpojumu sniegšanai Pļaviņu novadā, un līdz šim lētākais un izdevīgākais piedāvājums bijis no Jēkabpils autobusu parka.
Ideāli reisi
Aizkraukles pusē
Latvijā šobrīd darbojas 40 pārvadātāju, un daļai no tiem ir ļoti mazs autobusu parks — divi trīs veci autobusi, un daļa nav neko darījusi, lai celtu pakalpojuma kvalitāti. “Kādēļ mākslīgi stutēt šādus uzņēmumus?” jautā Kristiāns Godiņš. Šobrīd valstī vidēji dotācija ir 50%, kas nozīmē, ka biļešu cena nosedz tikai pusi no uzņēmuma izdevumiem. Ja no kopējā ieņēmumu skaita atņem Rīgas reģionu un starppilsētu pārvadājumus, tad pārējā Latvijas daļā ieņēmumi no biļetēm veido 30 līdz 35%. Pārējo piemaksā valsts dotāciju veidā. Valstī, tajā skaitā Aizkraukles reģionā, ir maršruti, kuriem dotācija ir 70 un pat 85%. No uzņēmējdarbības viedokļa šādus maršrutus vajadzētu slēgt. Viens no nerentablajiem ir Aizkrauk-
le — Aizkraukles pagasts — Skrīveri ar 87% valsts dotāciju. Par šo maršrutu apkopo informāciju, un, iespējams, to rentablāku darītu pieturvietu maiņa vai reisu izpildes laiks.
Pašlaik reisu daudz, bet vidējais pasažieru skaits reisā ir četri. Tāpēc iedzīvotāji lūgti izteikt savus priekšlikumus maršruta uzlabošanai. Līdzīga situācija ir maršrutā Aizkraukle—Sece ar 86% valsts dotāciju. Lai šo maršrutu tomēr saglabātu, Zemgales Plānošanas reģionam lūgumu to neslēgt iesniegusi Staburaga pagasta pārvalde. Arī maršrutā Aizkraukle—Sunākste nav liels pasažieru skaits un 86% izdevumu sedz ne no pārdotajām biļetēm. Tomēr ir arī pozitīvi piemēri. Maršruts Aizkraukles autoosta—Aizkraukles kapi, kur vienā reisā brauc vidēji 15 pasažieri. Arī Aizkraukle—Sērene—Līčupes ir labi noslogots ar vidēji 13 pasažieriem reisā, un valsts piemaksā ap 30% no izmaksām. Izcils maršruts, kurā valsts dotē tikai 6%, ir Kokneses vidusskola—Upeslīči—Ratnicēni (vidēji 27 pasažieri reisā). Tomēr kopumā Aizkraukles reģionā uzņēmuma “CATA” maršrutos šī gada četros mēnešos pret pērnā gada šo pašu periodu ir liels pasažieru skaita kritums — 11% jeb 19 tūkstoši pasažieru. Pļaviņu “PATO-1” maršrutos šajā pašā periodā skaitļi ir vēl dramatiskāki — 21%, kas ir Latvijas rekords! Tajā pašā laikā līgums ar šo uzņēmumu slēgts līdz 2020. gadam, un, nedarot neko, nākamo triju gadu laikā sabiedriskais transports novadā būtu izzudis pilnībā.
Kontrolieru būs vēl vairāk
Te gan jānorāda, ka šos datus veido pārdoto biļešu skaits. Cita objektīva rādītāja nav, tāpēc pasažierim paņemt nopirkto biļeti no autobusa šofera ir ļoti svarīgi. Apzinoties pašreizējo situāciju, pagaidām kontrolieru skaitu sabiedriskajā transportā nav plānots samazināt, bet gan palielināt. Piemēram, Pļaviņu novadā pusgada laikā veiktas 50 kontroles un konstatēts vairāk nekā 40 pārkāpumu. Tie attiecināmi gan uz biļetēm, gan neizbrauktu reisu, gan nesakārtotu dokumentāciju. Aptaujā Pļaviņās šī pakalpojuma izmantotāji teikuši, ka viņi vairs nepaļaujas tam, ka autobuss pieturā būs. Savukārt “PATO-1” pārstāvji atbildējuši, ka nav vērts braukt, jo nav pasažieru. Par galveno iemeslu, kādēļ neizmanto “PATO-1” autobusus, 84% aptaujāto teikuši, ka nepieciešama jaunāka tehnika.
To, ka pastiprinātas kontroles dēļ vērojams lēcienveida pasažieru pieaugums, rāda piemērs Saldus pusē, kur, autobusā ieviešot videonovērošanu, skatoties šoferim uz nagiem, pasažieru skaits gada 1. ceturksnī pieauga par 47% , Kuldīgā — par 12%. ATD uzņēmumu vadītājiem iesaka nopietni pārskatīt darba attiecības ar negodprātīgiem autobusu vadītājiem.
Visu sadalīs klasēs
Jaunajā satiksmes organizēšanas koncepcijā uzsvars būs arī uz abonentbiļetēm, vienoto dzelzceļa — autobusa un autobusa — autobusa biļetēm. Aizkrauklē vienoto biļeti ‘‘dzelzceļš — autobuss’’ pērn izmantoja ap 69 tūkstošiem braucienos. Salīdzinājumā ar 2015. gadu pieaugums ir 9%.
Sākot no 2021. gada, plānots ieviest arī trīs pārvadājumu klases — A, B un C maršrutus. A klase ir savienojums starp republikas nozīmes pilsētām vai reģionālās nozīmes centru, B klase — savienojums ar reģionālajiem centriem vai novada centru, kurā ir trīs tūkstoši un vairāk iedzīvotāju.
C klasē ir vietējās nozīmes maršruti. Piemēram, Aizkraukle— Rīga būtu A klases maršruts ar lielāku kustības ātrumu, mazāk pieturvietām. Paredz, ka A klasē drīkstēs braukt tikai ar “Euro 5” standartu klases dzinējiem aprīkoti autobusi.
Ne mazāk svarīgs apstāklis, ko mainītu jaunā pārvadājumu koncepcija, ir iespēja vienam pārvadātājam veikt gan nerentablos lauku maršrutus, gan daudz ienesīgākos starppilsētu. Tādēļ Latvija tiktu sadalīta 20 daļās, lielākoties bijušo rajonu robežās, bet, piemēram, Aizkraukles daļai pievienotu arī Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma, Ogres novadu. Katrā daļā būtu jau pieminētie trīs klašu maršruti.
Jāmaksā par šofera miegu
Šobrīd situācija ar pārvadātāju skaitu reģionos ir katastrofāla un komiska vienlaikus. Piemēram, Rēzeknes novadā darbojas 10 dažādi pasažieru pārvadātāji. Katrā līgumā ir savi kvalitātes nosacījumi, katram pārvadātājam savs dispečeru, kontroles dienests. Vairākos maršrutu posmos pakalpojums pārklājas, tāpat ir ļoti lielas — trīs līdz pat piecu stundu ilgas — dīkstāves. Piemēram, Rēzeknes autobusu parks apkalpo tikai vietējās nozīmes maršrutus un uzņēmumā visiem šoferiem kopā mēnesī ir 2300 dīkstāves stundas. Tas nozīmē, ka principā nepieciešami vismaz 25% mazāk autobusu, lai apkalpotu tikpat lielu maršrutu tīklu. Nesaimnieciskas rīcības dēļ šoferiem ir mazas algas, jaunus autobusu vadītājus nevar atrast. Aprēķināts, ka, šo konkrēto sistēmu sakārtojot, gadā ekonomija būtu 200 tūkstoši eiro.
Nerentabli reisi Kokneses novadā
Transports pēc pieprasījuma un vieglais automobilis ar astoņām pasažieru vietām autobusa vietā ir vēl viens jauninājums, ko plāno ieviest. “Pēc pieprasījuma” gan nenozīmē, ka tas ir taksometrs uz valsts rēķina, bet gan maršrutos, kuros ikdienā ir mazs pasažieru skaits, brauks autobusi, vieglās automašīnas, vai arī pasažieri braucienu laikus pieteiks dispečerdienestā. Aizkraukles pusē tas varētu attiekties uz maršrutiem Irši—Siljāņi, kur pasažieru skaits gadā ir 0,24 (dalot braucienu skaitu ar pasažieru skaitu), Irši—Vilkāres, kur valsts finansējums ir 97%.
Uzklausot iedzīvotāju ierosinājumus, ATD ievieš arī eksperimentālos maršrutus. Ja pāris mēnešu laikā tie pierāda savu dzīvotspēju, tos atstāj kā patstāvīgus. Tas attiecas arī uz ceļiem, kuriem pieturvietu līdz šim nav bijis.
Cits sāpīgs temats, kas sabiedriskā transporta sistēmu pēdējo gadu laikā pamatīgi sakropļojis, ir skolēnu pārvadājumi pašvaldībās. Pēc spēkā esošajiem noteikumiem, pašvaldības ir tiesīgas pārvadāt tikai skolēnus un nevienu citu. Pārkāpjot šos noteikumus, var sanākt nepatikšanas. Diemžēl prakse rāda pretējo. Pašlaik sabiedriskajam transportam valstī ir ap 1000 maršrutu, bet gandrīz tikpat — 900 — izveidojušas pašvaldības. Tāpat 900 transporta līdzekļu ir pašvaldību rīcībā un 1600 pārvadātājiem. Kristiāns Godiņš teic — te nav loģikas vai arī esam ļoti bagāti, ja varam uzturēt divas šādas sistēmas. Lai situāciju kaut cik normalizētu, ATD iesaka pašvaldībām iespēju robežās skolēnus pārvadāt ar regulārajiem reisiem. Šāda prakse sevi labi parādījusi Rojas, Cēsu novadā, kur skolēni, rēķinoties ar sabiedrisko transportu, var viegli saplānot savas ikdienas nodarbības. ◆
Uzziņa
◆ Valstī ir 11 tūkstošu reāli izmantotu pieturvietu. To uzturēšana ir uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” atbildībā. Pieturvietu informāciju izvietošanu pārņēmusi ATD, pašlaik risina vienota stila izveides, plāksnīšu izgatavošanas un uzstādīšanas jautājumus.
◆ Sabiedriskā transporta attīstības koncepcijas ieviešanas grafiks:
2017. gadā — diskusijas ar pašvaldībām, iedzīvotājiem.
2018. gadā — tiek dots signāls potenciālajiem pārvadātājiem par
gaidāmo konkursu.
2019. gadā — konkursa izsludināšana.
2020.—2021. gads — periods, kad pārvadātājiem sagatavoties
jaunajiem līgumiem, un jauno līgumu slēgšana.
No www.tvnet.lv un www.irlaiks.lv
