Daugavas plūdi Pļaviņām šogad iet secen, taču pilsētā sākušies citi plūdi — Marijas Brimmerbergas vidusskolā.
Daugavas plūdi Pļaviņām šogad iet secen, taču pilsētā sākušies citi plūdi — Marijas Brimmerbergas vidusskolā. Ēkas daļā, kurai jau kopš janvāra vētras nav jumta, lietū izmirkušas klases, sabojāti mācību līdzekļi. Tikai tagad, kad skola trīs mēnešus bijusi bez jumta, to beidzot atjauno.
Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas vienā ēkas daļā jumtu sabojāja 9. janvāra vētra. Pļaviņu pilsētas domes ārkārtas sēdē nekavējoties nolēma jumtu atjaunot, lēzenā betona seguma vietā uzbūvējot jaunu divslīpo jumtu.
Aptuveni aprēķināja, ka šāda jumta būvei vajadzēs 35 tūkstošus latu. Naudu vētras seku likvidēšanai paredzēja piešķirt Reģionālā un pašvaldību lietu ministrija, tādēļ firma “Aiviekstes būvnieks” sparīgi ķērās pie darba, bet paspēja vien atvest daļu būvmateriālu — darbi negaidīti bija jāpārtrauc.
Pirms vēlēšanām visi gudri
Pļaviņietis Modris Avotiņš, “Jaunā laika” deputāta kandidāts pašvaldības vēlēšanām, konstatēja, ka jumta remonts sākts bez projekta, tā saskaņošanas un cenu aptaujas. Ārkārtas situācijā, kāda bija arī janvāra vētra un tās radītie postījumi, cenu aptauja gan nebija obligāta, jo darbs steidzams un neatliekams.
Tomēr Avotiņa kungs remontdarbu sākšanu uzskatīja par lielu pārkāpumu un vērsās ar sūdzībām dažādās instancēs. Rezultātā jumta remontu pārtrauca. Pierima arī Modris Avotiņš, bet pēc vēlēšanām, kurās “Jaunā laika” kandidāts zaudēja, nav vairs dzirdēts, ka pļaviņietis interesētos par pilsētā notiekošo. Acīmredzot aktivitātes bija vien priekšvēlēšanu propaganda, diemžēl kandidātam neveiksmīga. Un arī skolai, kura jau ceturto mēnesi ir bez jumta.
Dārgāk un ilgāk
Pēc daudzajām sūdzībām pašvaldība tomēr pasūtīja jumta projektu un kārtoja citas birokrātiskas formalitātes, kaut arī tas ievērojami aizkavēja būvniecību. Tikai pirms pāris nedēļām celtnieki beidzot varēja darbu turpināt. To pabeigt paredzēts līdz 20. maijam. Tad skolai pēc pieciem mēnešiem beidzot būs jauns jumts, kaut citās Latvijas skolās vētras postījumi novērsti jau sen.
Turklāt nu jumta atjaunošana dažādu formalitāšu kārtošanas dēļ maksās dārgāk, ar 30 tūkstošiem vairs nepietiks, un pašvaldībai jādomā, kur ņemt papildu līdzekļus.
“Aiztek” jaunais kabinets
Kamēr deputātu kandidāti meklēja pārkāpumus un domnieki kārtoja formalitātes, skolā plūda kūstošā sniega ūdeņi un pavasara lietus. Jo pat plēves, ko gan varēja uzstiept arī bez projekta, līdz šim nebija. To uzklāja tikai pēc 10. aprīļa lietus, kad pamatīgi pielija trešā stāva kabineti.
— Šausmās par lietu steidzāmies uz skolu. Skats, ko ieraudzījām, šokēja, — 10. aprīli atceras skolotāja Armanda Lasmane. — Trešā stāva kabineti pielijuši, galdi mirkst ūdenī, pat grāmatas un burtnīcas slapjas. Viss bija pamatīgi salijis.
Armandas Lasmanes latviešu valodas kabinets tikai rudenī izremontēts. Nu darbs vējā.
— Mans jaunais kabinets par pieciem tūkstošiem latu “aizpeldēja” lietū. Tagad jāmaina griestu plāksnes, jāatjauno sienu krāsojums, jaunie galdi mitrumā sabojāti, — bēdājas skolotāja. — Naudu kabineta remontam ieguvu projektu konkursā, bet kas maksās tagad? Jumta nav kopš 9. janvāra, tā ir nolaidība!
Jāelpo kaļķa tvaiki
Citās klasēs situācija ir vēl briesmīgāka. Mitrumā lobās apmetums, daudzviet tas nokritis lieliem gabaliem. Turklāt apmetumam piejauktais kaļķis mitrumā nepatīkami ož, un telpās ilgi kavēties nav iespējams. Tomēr skolēni pielijušajos kabinetos mācās, jo citas izejas nav.
— Skolas direktore piedāvāja mācību stundas vadīt zālē, bet tur notiek deju mēģinājumi, tādēļ strādājam mitrajās klasēs, — stāsta skolotāji. — Ko citu darīt? Mācībām jānotiek.
“Staburags” pārliecinājās, ka vēl pagājušajā trešdienā klasēs lija lietus. Kaut jumtam pārvilkta plēve, tā nespēj pilnībā pasargāt telpas, un skolēniem jāmācās kabinetos, kur no griestiem krīt lietus lāses.
Ministre neizpratnē
Par radušos situāciju skolotājas informējušas pašvaldības pārstāvjus un izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti. Ministre bija izbrīnīta par Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā notiekošo.
— Pirms vēlēšanām bija tikšanās ar Inu Druvieti. Pastāstījām, kas te notiek. Ministre bija pārsteigta — citās skolās viss jau sen kārtībā, bet Pļaviņās skola bez jumta, — stāsta Velta Rulle, latviešu valodas un literatūras skolotāja. — Tobrīd vēl nebija tik traki, vajadzētu ministrei atbraukt tagad, kad viss salijis. Turklāt bojātas ne tikai klases, bet arī gaitenis, lietus ūdens aiztecēja pat līdz dažām telpām otrajā stāvā.
Atbildīga pašvaldība
Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas direktore Inese Saulīte notiekošo komentē īsi: par jumta atjaunošanu atbild Pļaviņu pilsētas domes izpilddirektors Jānis Kaplers.
— Bija dažādas problēmas, kuru dēļ darbi kavējās, bet nu jau pāris nedēļu “Aiviekstes būvnieks” strādā, — stāsta Inese Saulīte. — Jumta remonts maksās ap 50 tūkstošu latu, bet remonts būs vajadzīgs arī kabinetos. Arī tam vajadzēs naudu. Skolas budžetā nauda kabinetu remontam nav paredzēta, to prasīsim pašvaldībai.
Nav ļaunuma bez labuma
Pļaviņu pilsētas domes izpilddirektors Jānis Kaplers ir noskaņots optimistiski. Jumtu atjauno, paredzams, ka tas būs pat ātrāk par noteikto 20. maiju. Kaplera kungs teic, ka nav ļaunuma bez labuma.
— Skola galu galā būs ieguvēja, jo izremontēsim trešo stāvu. Kabineti tik un tā bija nolietoti, nu tos atjaunos, — sola Jānis Kaplers. — Naudu remontam meklēs pašvaldība, jau esam pieprasījuši valdībai 50 tūkstošu latu. Šobrīd remontējam par aizņēmumu, ko plānojam atdot, saņemot palīdzību no valsts.
To, ka kabinetos līst lietus, jo jumts laikus nav uzklāts, izpilddirektors par lielu nelaimi neuzskata.
— Varbūt pat labāk, ka darbus pārtrauca. Nu sakārtota visa dokumentācija, saņemtas atļaujas, un vairs nevar iebilst, ka kaut ko darām nepareizi. Bet kabinetus atjaunosim, — tā Jānis Kaplers.
Vai nolaidība?
Protams, pielijušos kabinetus un gaiteni atjaunos, jo tādās telpās strādāt un mācīties nevar. Taču būtu iztikuši bez šiem papildu remontdarbiem, ja vien jumtu uzklātu laikus.
Amatpersonas aizbildinās — bija jāsagatavo dokumentācija! Manuprāt, tas gan vairāk izklausās pēc atrunāšanās. Vismaz plēvi bojātajām vietām uzklāt varēja, tam projekts un būvatļaujas nav vajadzīgas. Un plēve arī nemaksā tūkstošiem latu. Kārtīgs saimnieks savu mantu lietū nemērcē, lai pēc tam par remontu maksātu no savas kabatas. Taču, kad tērē nodokļu maksātāju naudu, tas acīmredzot nav būtiski…
Diemžēl Pļaviņās personīgās ambīcijas un nesaskaņas, kuras vēl vairāk pastiprināja priekšvēlēšanu cīņa, kārtējo reizi izrādījās svarīgākas par reāliem darbiem, kuriem nu būs jātērē tūkstošiem latu vairāk.
