Pļaviņu novada atklātajā čempionātā pļaušanā ar rokas izkapti šogad sacentās vairāk nekā divdesmit pļāvēju no Pļaviņu novada, Aizkraukles, Nītaures, Baldones un Daugavpils puses Līksnas vecumā no 13 līdz 80 gadiem.
Par godu Latvijas simtgadei biedrība “Pļaviņu pļāvēji” bija iecerējusi rīkot Latvijas čempionātu pļaušanā ar rokas izkapti un lūdza šim mērķim Zemkopības ministrijas atbalstu, taču saņēma attiekumu. Tas sacensību organizatorus, protams, apbēdināja, taču tas nenozīmē, ka pļāvēju spēkošanās nenotika. Tika rīkots tradicionālais novada atklātais čempionāts, uz kuru aicināja visus, kas vēlējās izmēģināt spēkus.
Lietus iepriecina
Divas stundas pirms sacensību sākuma vēl pamatīgi lija, taču tas pļāvējus tikai iepriecināja, jo slapju zāli izkapts labāk griež. Sausu, izkaltušu zāli izkapts neņem — atzina pļavēji. Šo sacensību idejas autora un aizsācēja Viļņa Mironova laukā Aiviekstes pagasta Īvānos pļāvējus jau gaidīja sagatavotie lauciņi — vīriem 7×7 metri, sievām, jauniešiem un senioriem — 6×5 metri. Pļaujamie lauciņi tika noteikti pēc dalībnieku reģistrācijas. Pēc svinīgās parādes, kurā Aiviekstes pagasta pārvaldes vadītāja Ģiedre Zvirgzdiņa pļāvējiem vēlēja skaistas uzvaras, pļāvēju himnas un drošības instrukcijas, sacensību dalībnieki devās pļavā. Tiesneši — novada sporta pasākumu organizators Sandris Stūris un biedrības “Pļaviņu pļāvēji” valdes priekšsēdētāja Sarmīte Norvaiša — sacīja, ka nosakot rezultātu vērā tiek ņemts ne tikai ātrums, bet arī pļāvuma gludums un tīrība. Līdz ar to ātrums ne vienmēr bija izšķirošais. Liela nozīme ir gan lauciņam, gan tehnikai, gan arī izkaptij.
Labu izkapti un meistaru atrast grūti
Sarmīte Norvaiša atklāj, ka labu izkapti šodien atrast ir diezgan grūti. “Labas ir krievu izkaptis. Ķīnā ražotās nekam neder. Mēs biedrībā pasūtījām izkaptis no Austrijas. Ar tām mūsu pļāvēji piedalās gan sacensībās, gan izmanto ikdienā, jo daudzi no sacensību dalībniekiem arī mājās zāli pļauj ar izkapti. Arī es pati, jo man ir plašs pagalms, ne visur var piekļūt ar trimmeri un ir vietas, kur labāk strādāt ar izkapti.” Arī pieredzējušais un godalgotais pļavējs Aivars Ļaksa atklāj, ka atpūtas pēc vakarā pāris stundas pļavā pļauj ar izkapti.
Tikpat grūti, kā atrast labu izkapti, ir atrast labu meistaru, kas izkapti māk uzasināt. Pļaviņu pusē tāds ir Jānis Pavlovs. “Šodien viņš pats sacensībās gan nevarēja piedalīties, startēja viņa sieva un dēls. Taču Jānis pārzina visas mūsu izkaptis un saimnieki pie viņa rindā stāv,” stāsta Sarmīte. Uz sacensībām gan bija ieradies kāds cits izkapšu meistars — metālmākslinieks Zigfrīds Rozenbergs no Baldones. Kad viņš no apvalka izņēma savu izkapti, tās spīdīgais metāls saulē spoži iemirdzējās, un pļavēji ar interesi aplūkoja un novērtēja meistara darbarīku. Zigfrīds atklāj, ka savukārt izkapšu asināšanā labākās esot tieši ķīniešu galodas.
Audzina jauno paaudzi
Šo sacensību idejas autors un aizsācējs Vilnis Mironovs, šogad pirmo gadu pats vairs nestartēja. Viņš stāsta: “Pļaviņās pirmās sacensības rīkojām 2001. gadā. Gadu iepriekš biju aizbraucis uz Liteni, kur notika Latvijas čempionāts, un izdomāju, ka arī pašiem vajag pamēģināt sarīkot sacensības. Pirmajā gadā tajās startēja septiņi dalībnieki.” Vīrs, kurš piedalījies visos Latvijas čempionātos, izaudzinājis arī jaunu pļāvēju — savu dēlu Mārtiņu, kurš sacensībās piedalījies jau no astoņu gadu vecuma.
Latvijas mērogā pļaušanas čempionāti vairs nenotiek, līdzīgas sacensības citviet valstī arī ir retums, tāpēc sacensību rīkotāji priecājas, ka pieredzējušajiem pļāvējiem siena vālā blakus godam līdzi tur arī jaunieši, kuri pļaušanas prasmes apguvuši no vecākiem, vecvecākiem vai kaimiņu vīriem laukos. Prasmes tiek nodotas jaunajiem, un tradīcijas nezūd. Viena no tādām pļāvējām šajās sacensībās bija Kristīne Siņica, pēc kuras veikuma pat pieredzejuši vīri noteica — nu īsta meistarklase. Sarmīte Norvaiša atklāj, ka arī Kristīne pļaut sāka jau maza meitene būdama, piedalījusies čempionātos un guvusi godalgotas vietas.
Uzvarētāji tika noteikti 11 grupās. Pirmo triju vietu ieguvēji saņēma diplomus un īpašas medaļas, kuras viņiem pasniedza Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss. Uzvarētāji saņēma arī ziedus, balvas un tika nofotografēti pie sporta biedrības karoga. ◆
Sacensību rezultāti
◆ Zēniem (līdz 13 gadiem) — 1. vietā Adrians Potapovs.
◆ Meitenēm (līdz 13 gadiem) — 1. vietā Linda Djubina.
◆ Jauniešiem (14—18 gadi) — 1. vietā Normunds Reiznieks,
2. vietā Dāvis Reiznieks.
◆ Kungiem (19—49 gadi) — 1. vietā Jānis Norvaišs, 2. vietā Aivars Ļaksa, 3. vietā Kaspars Pavlovs.
◆ Kungiem (50—64 gadi) — 1. vietā Vilnis Mencs, 2. vietā Sandris Stūris, 3. vietu dalīja Aleksandrs Ličakovs un Andrejs Reiznieks.
◆ Kungiem (65—74 gadi) — 1. vietā Zigfrīds Rozenbergs, 2. vietā Ivans Burikins, 3. vietu dalīja Donāts Martinovs un Voldemārs Siders.
◆ Kungiem (no75 gadiem) — 1. vietā Jānis spārniņš.
◆ Dāmām (19—49 gadi) — 1. vietā Kristīne Siņica.
◆ Dāmām (50—64 gadi) — 1. vietā Sarmīte Norvaiša, 2. vietā Anita Anckiņa, 3. vietā Daina Pavlova un Anita Seikovska.
◆ Dāmām (65—74 gadi) — 1. vietā Mārīte Siņica, 2. vietā Skaidrīte Bērziņa.
◆ Dāmām (no 75 gadiem) — 1. vietā Ieva Purviņa, 2. vietā Alma Reizniece, 3. vietā — Māra Melnāre.
