Jaunveidojamā Aizkraukles novada apvienotā finanšu komisija divas reizes neatbalstīja Pļaviņu novada domes vēlmi aizņemties teju pusmiljonu — 463 387 eiro — uz trijiem gadiem, lai segtu īslaicīgu finanšu līdzekļu deficītu ikdienas vajadzību nodrošināšanai, taču trešajā reizē, neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām, atbalstīja. Kādēļ tā?
Kas lika mainīt domas? Vai tas, ka pirms pašvaldību vēlēšanām arī Aizkraukle nolēma aizņemties 400 000 eiro Daugavas krastmalas sakārtošanai?
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums stāsta, ka pirmajā reizē Pļaviņas nebija iesniegušas naudas aizņēmuma pamatojumu, turklāt uz jautājumu, vai Pļaviņām draud bankrots, vai naudas trūkums rada tūlītējas problēmas, Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss atbildēja noliedzoši, tādēļ radusies neskaidrība par plānoto naudas izlietojumu, par radušos situāciju, un nolemts jautājuma izlemšanu atstāt jaunajai domei pēc 1. jūlija.
“Otrajā apvienotajā finanšu komisijas sēdē nepiedalījos, jo biju atvaļinājumā. Pļaviņas iesniedza pamatojumu, un tas radīja pārliecību, ka nauda tik tiešām vajadzīga ikdienas problēmu risināšanai,” saka Leons Līdums. “Aizņēmumu nevar saņemt tūlīt pēc pieteikuma iesniegšanas, paiet vairāki mēneši, un jaunajā novadā tad varētu rasties finansiālas grūtības. Analizējot šo jautājumu, iesaistot mūsu ekonomisti, visu kritiski izvērtējot, trešajā reizē tika nolemts, ka jāļauj Pļaviņām aizņemties, lai varētu sākt aizņēmuma saskaņošanas procesu, laikus nokārtot visas vajadzīgās formalitātes, ieekonomējot laiku, jo, kā jau teicu, saskaņošanai vajadzīgi vairāki mēneši, un pēc tam lai jaunā dome augustā vai septembrī izvērtē apvienotā budžeta iespējas un lemj, aizņemties visu summu vai tikai daļu. Pļaviņu pamatojumā bija teikts, ka sadārdzinās realizējamie projekti, tajā skaitā Raiņa ielas pārbūves projekts, kuru finansē par Valsts kases aizņēmumu un pašvaldības līdzfinansējumu. Arī mēs ikdienā redzam, ka būvniecības procesi kļūst dārgāki, jo daudzi tagad kaut ko būvē. Pļaviņu problēma jaunajai Aizkraukles novada domei tāpat būtu jārisina, un viņu problēma kļūtu par visa novada kopīgo problēmu. Pļaviņas drīkstēs aizņemties naudu tikai konkrētajam mērķim — lai segtu īslaicīgu finanšu līdzekļu deficītu ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Lēmums par atļaujas došanu Pļaviņām evolucionēja dabīgā ceļā, izvērtējot visas nianses.”
Kāpēc Aizkraukles novada dome pirms vēlēšanām nolēma aizņemties 400 000 eiro Daugavas krastmalas sakārtošanai? Vai tas notika Pļaviņu ietekmē — viņi aizņemas, un mēs arī?
“Daugavas krastmalai mēs būtu varējuši aizņemties jau pirms dažiem mēnešiem, bet kavēja projekta izstrāde, tas nav Pļaviņu ietekmē,” skaidro Leons Līdums. “Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam” pašvaldībām ir iespēja saņemt valsts budžeta aizņēmumu vienam noteiktam prioritāram investīciju projektam, kas atbilst pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam, ar maksimālo aizņēmumu summu 400 000 apmērā. Daudzi novadi šo iespēju izmanto, tajā skaitā Aizkraukles novads. Dabas takas labiekārtošana gar Daugavu no kultūras nama līdz jaunā veloparka teritorijai ir iekļauta attīstības plānā. Tas ir mūsu parāds Aizkraukles iedzīvotājiem, kuri vienmēr mums atgādinājuši, ka jāsakārto Daugavas piekraste,” saka Aizkraukles mērs. “Vai Daugavas krastu labiekārtošanai tiks iztērēta visa summa, būs zināms pēc iepirkuma. Mums bija svarīgi jau laikus saskaņot aizņēmuma summu. Pļaviņām aizņemties ikdienas vajadzībām atļauj cits likuma “Par valsts budžetu 2021. gadam” pants, tajā teikts, ka pašvaldības, lai 2021. gadā segtu īslaicīgu finanšu līdzekļu deficītu uzturēšanas izdevumu nodrošināšanai, no valsts budžeta var ņemt aizņēmumu budžeta un finanšu vadībai ar atmaksas termiņu līdz trim gadiem. Pļaviņas aizņemsies no Valsts kases ikdienas vajadzību segšanai, mēs — attīstības plānā iekļauta prioritāra projekta īstenošanai. Saskaņā ar Valsts kases nosacījumiem Pļaviņas aizņēmumu ikdienas vajadzībām var ņemt tikai pierādāmiem izdevumu palielinājumiem vai pierādāmiem ieņēmumu samazinājumiem, un Pļaviņas pierādīja, ka radies ieņēmumu samazinājums un izdevumu palielinājums.”
